|
|
|
Decembris 7., 2010
10:05
Vakar ap diviem es sēdēju darbā pie datora un blenzu kino Rīga un K.Suns repertuāru, censdamās ieraudzīt kaut ko sevišķi intelektuāli bagātinošu. Pa televizoru brīvdienās divkārt skatītā filma "Labs gads", lai arī sniedza man vilšanos, tomēr bija izkustinājusi aizmigušo personības intelektuālās augšanas spriegojuma virvi. Tieši tad man iezvanījās telefons. Zvanīja mana tante un piedāvāja kopīgi aiziet uz AKKA/LAA balvu ceremoniju.
Cieši iespējams, ka tas nebija pats intelektuālākais no vakardienas kultūras dzīves pasākumiem, taču, tas bija tieši man piemērotākais. Pēc ilgās sēdēšanas savā apskretušajā ikdienas čaulā, es skatījos uz cilvēkiem, kā uz brīnumu. Un, pavisam nedaudz, sajutos kā attālu radu ballītē.
Es, bez šaubām, tagad jūtos jo īpaši pumpains gurķis, kas cenšas pārlēkt savu svina pēcpusi un spējīgs radīt auksto gaļu, tpu, augsto mākslu. Iespējams, mans vērtīgākais ieguldījums Latvijas intelektuālās sabiedrības bužināšanā būtu pasniegt viņiem mēteļus garderobē, taču, kaut kāda manās atmiņās nozaudēta iksa dēļ, es jutos piederīga.
Lūk par šo es vēl padomāšu.
|
13:11
Pēc viena cibiņa ieraksta atcerējos, ka citai cibiņienei reiz sasolīju uzrakstīt par Islandi no finansu puses. Palēnām ( sākšu )
|
22:17 - wikileak
Es nezinu, vai tā ir Latvijas mediju telpas īpatnība, vai tā ir arī pašā šajā atklātības pārgūzmā. Bet par Krieviju, izņemot to, ka Putins izgriež tikko nošautam lopam sirdi un dāvina Berluskoni, neko sliktu nemanīju. Vai jūs kaut ko manījāt? Vai jūs pamanījāt kaut ko nelabu par Āzijas zemēm? Jebšu atklātības kārie wikileak ļautiņi tikai čakli ņemas, lai iznīcinātu vēsturisko Vakareiropu un štatus.
Ko es par to domāju? Pisec ir briesmīgs, jo šitā pāratklātība draud ar baismu klopi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |