|
Februāris 20., 2006
14:40 Par sestdienu man ir nenormāla zloba. Nu tāds niknums iekšā. Un kā par spīti to ķengu rakstu izlasīju tieši pirms gulētiešanas. Sapsihojos pa riktīgam. Naktī TĀĀĀDI murgi rādijās! Es te labāk neiedziļināšos, citādi atkal sprāgšu.
A par īrijām- manuprāt par tiem aizbraucējiem labi var piemērot teicienu "otrā krastā vienmēr zivis šķiet lielākas". Nu cik vien esmu ekonomiski rēķinājusi - ne sūda tur no tās peļņas nav. Samaksā mitekli, ēšanu, kādreiz kādu aliņu, kādu kankariņu un tāds pats čiks vien pāri paliek. Nu, neliekas man tie CD pleijeri, TV, jauns dīvāns tā vērti, lai pamestu savu dzimteni. Reiz jau piedzīvoju iesakņošanos svešā vidē - kad 17 gados atnācu uz Rīgu. Ne draugu, ne paziņu, ne nodarbošanās. Nekā. Kā ar pliku pakaļu uz ielas. Cik gadus prasija atrast labus, uzticamus draugus, "savas" ēstuvītes un kafejnīcas, "savus" veikalus un patīkamos parka stūrīšus. Tak ne pa kam es negribētu to visu vēlreiz - pamest draugus un radus, pamest mīļās mājas, pamest visu vienu dzīvi un sākt no nulles citur. Un visu tikai pāris naudiņu dēļ. Es jo dziļi turos pie pārliecības, ka, ja tik cenšās, tad darbu ir bezgala arī Latvijā. Nu jā - mediķiem sūnaini, skolotājiem mazaldziņas, bet visā vispārībā darba vietu bez gala. Neskaitāmiem paziņām - uzņēmējiem mūžīgā problēma ir darbinieku trūkums, lai arī algas ir labas. Vienkārši tautai kaut kā šķiet, ka visur citur ir labāk.
Nekur es prom nebraukšu. Un iepūt man.
|
Comments:
Nu tad davai, pastāsti man, kur ir tas zelta robs, kas man ļaus ar šejienes algu bez gadiem ilgas verdzības bankai tikt pie SAVAS mājvietas, ne mētāties pa īrētām istabām.
| From: | tipa75 |
Date: | 20. Februāris 2006 - 15:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu tu ar pateici tā, itkā ar ketčupa vārīšanu vai sēņu lasīšanu īrijā, tu gadā pie sava dzīvokļa varētu tikt...
Nea, ir citi varianti, tikpat tizli un truli, toties alga - nu trīs četros gados pie migas tiktu gan...
| From: | tipa75 |
Date: | 20. Februāris 2006 - 15:39 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas ir pie nosacījuma, ka ēd nepilnvērtīgi, ģērbies tikai tā lai neesi plika, rukā bez apstājas, ar virsstundām un vispār - verdzībā naudiņai.
Bet ja reāli - neviena no manām klasesbiedrēnēm, kas jau gadiem strādā par pakaļmazgātājām, viesnīcu menedžerēm, ketčupa maisītājām, zemeņvācējām etc. nav sev nopirkusi ne dzīvokli, ne mašīnu, ne arī Eiropu izcelojušās. Tikai norukā tur līgumlaiku, atbrauc pabakstās un aizbrauc atkal. Bet tās, kas tepat plēšas dažbrīd pa divi deviņi haltūrās, darbā un mācībās uz pusēm, ir gan pa pasauli izceļojušās, gan dzīvokļus iepirkušas, vai izremontējušas, vai iekrājumu sarausušas tādam mērķim. Katrā ziņā no tiem, kas tepat es redzu, ka viņi dzīvo. Bet tie, kas tur - vairumā redzu, ka viņiem tā "turstrādāšana" par tādu atkarību palikusi. Tur strādā, bet te tikai basktās un spļaudās. Man šķiet, tam vietējam uzņēmējam "Panorāmā" lai bija taisnība: "Tur nevar bakstīties. Nav kur likties un tāpēc ir jāstrādā kārtīgi"
Nu sēnes lasīt es arī diez vai brauktu. Bet man radagabalienes Anglijā NORMĀLĀ darbā strādā un - tiešām nesalīdzināmi vairāk var atļauties nekā es... |
|