|
|
|
Februāris 20., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) tipa75 | 14:40
Par sestdienu man ir nenormāla zloba. Nu tāds niknums iekšā. Un kā par spīti to ķengu rakstu izlasīju tieši pirms gulētiešanas. Sapsihojos pa riktīgam. Naktī TĀĀĀDI murgi rādijās! Es te labāk neiedziļināšos, citādi atkal sprāgšu.
A par īrijām- manuprāt par tiem aizbraucējiem labi var piemērot teicienu "otrā krastā vienmēr zivis šķiet lielākas". Nu cik vien esmu ekonomiski rēķinājusi - ne sūda tur no tās peļņas nav. Samaksā mitekli, ēšanu, kādreiz kādu aliņu, kādu kankariņu un tāds pats čiks vien pāri paliek. Nu, neliekas man tie CD pleijeri, TV, jauns dīvāns tā vērti, lai pamestu savu dzimteni. Reiz jau piedzīvoju iesakņošanos svešā vidē - kad 17 gados atnācu uz Rīgu. Ne draugu, ne paziņu, ne nodarbošanās. Nekā. Kā ar pliku pakaļu uz ielas. Cik gadus prasija atrast labus, uzticamus draugus, "savas" ēstuvītes un kafejnīcas, "savus" veikalus un patīkamos parka stūrīšus. Tak ne pa kam es negribētu to visu vēlreiz - pamest draugus un radus, pamest mīļās mājas, pamest visu vienu dzīvi un sākt no nulles citur. Un visu tikai pāris naudiņu dēļ. Es jo dziļi turos pie pārliecības, ka, ja tik cenšās, tad darbu ir bezgala arī Latvijā. Nu jā - mediķiem sūnaini, skolotājiem mazaldziņas, bet visā vispārībā darba vietu bez gala. Neskaitāmiem paziņām - uzņēmējiem mūžīgā problēma ir darbinieku trūkums, lai arī algas ir labas. Vienkārši tautai kaut kā šķiet, ka visur citur ir labāk.
Nekur es prom nebraukšu. Un iepūt man.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |