analītiķiem ir cits jušanas līmenis, kas dažkārt šķiet esam dziļāks nekā māksliniekiem. jo labam analītiķim ir jābūt apveltītam gan ar kritisku prātu, gan ar intuīciju, kā arī domāšanas harmoniskumu, sistemātiskumu, empātiju un milzīgu pacietību. Tas kopā dažkārt analītiķi noved pie tik spēcīgiem emocionāliem pārdzīvojumiem, ka tie spēj mainīt visu savu pasaules uztveri. Paskāls, piemēram - vienlaicīgi izcils matemātiķis un ļoti labs dzejnieks.
Šis pavērsiens zinātnē, kuru Tu piemini, ir nācis no pozitīvisma skolas, taču mūsdienās tas jau tiek apšaubīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai nu kā, bet man ir grūti ticēt tam, ka analītiķis spēs just tik dziļi un emocionāli analizējot mākslinieka darbu kā pats mākslinieks. Kat vai veicot manipalitīvas darbības ar apziņu un analizējot sevi vissīkākajās niansēs var nonākt pie tik tā vien, ka prāts nododās analīzei ne izjūtai. Vismaz man tā ir bijis. Augstākā analīze ļauj saprast un vairāk vai mazāk indivīdam pašam sev (potenciāli arī citiem) izskiadrot notiekošo/mākslasdarbu/darbu/dzīvi..., bet turpretīm tas liedz to just, jo prāts ir nomākts ar šopāsu analīzi. Runājot par Paskālu, tad tie ir atsevišķi gadījumi. Valodas pielietojamība drīzāk. Izlasot šo to par Einšteinu, man arī škita, ka viņam ir zināms literārs ievirziens.. tikai vēlāk uzzināju, ka viņš knapi runāja un diezgan švaki rakstīja. Varbūt sava veida - kultiskā nepieciešamība. Varbūt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tāpēc es savā analītiķa ideālraksturojumā esmu ievietojis arī empātiju kā obligātu nosacījumu. jo, nespējot izjust apkārtnotiekošos procesus, ir kļūdaini runāt par situācijas dziļu izpratni.
p.s. es pārstāvu sociālo zinātņu skatu punktu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sociuma pētnieks/analītisks vēronis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

indivīdu pētnieks nosacītā sociuma ietvaros.
un jūs, jaunais cilvēks, filosofs pēc dabas un mākslinieks pēc aicinājuma?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī. Visnotaļ arī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dodos asināt skalpeli :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Veiksmi izrakumos! ;)

(Reply to this) (Parent)

Esi dzirdējis par kastes efektu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

?

(Reply to this) (Parent)

fizikas jociņi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iespējams, ka arī fizikā ir šādi definējumi un cilvēki, kas par to ir ne mazums iespringuši, bet pēc būtības - teorija ir par to, ka cilvēks esot savā pasaulē (pieņemsi, ka šo pasauli apzīmē ar burtu E) ir ierobežots jau pēc būtības, jo tā ir tikvien kā viņa pasaule, respektīvi, kas gan rada sienas šadā kastē(?!) Morāls, psihaloģiskas barjeras, arī (visnotaļ svarīgi manuprāt) dogmatiski aizspriedumi.

Respektīvi - tava kaste esi tu. Tava valoda, kultūra, dzīvesveids. Jo biezākas sienas (krasāki un striktāki (potenciāli konservatīvāki) uzskati, kas noliedz citus, vairāk vai mazāk noliegšanas pēc, jo grūtāk rast mijiedarbību, kas potenciāli (loģiski) varētu paplašināt šo kasti). Kaste pēc definīcijas ir obligāta. No tās atbrīvoties nozīmētu būt visam, ticēt visam un redzēs visu. Viss kā zināms nekad nav viss....

Bet pēc būtības man intresēja tikvien kā.. vai esi par to dzirdējis

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tikai es to nesaucu par kasti, bet gan par samsaru. domāju, ka man tev nav jāskaidro šis termins :)
no loģikas viedokļa tev ir taisnība, taču es mēdzu operēt arī ar metaloģiskiem apgalvojumiem un izteikt (absurdu) apgalvojumu, ka kaste ir tikai spēles sākuma nosacījums, bet ne obligāta 'pēc definīcijas'.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Spēle ļauj oberēt un absurds man vispār šķiet kā reti garda konfekte. Visu cieņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labu apetīti.

(Reply to this) (Parent)