Comments: |
Njā..un mazliet nodrāzts jau kļuvis šis vārds- Dievs. Jēgā un bezjēgā lietots un valkāts
| From: | thief |
Date: | April 12th, 2006 - 02:47 pm |
---|
| | | (Link) |
|
taču no tā Dievs nav kļuvis dziļāk izprasts.
pašsaprotamības plīvurs ir nosmacējis pamatsajēgu.
| From: | thief |
Date: | April 12th, 2006 - 03:23 pm |
---|
| | | (Link) |
|
šķietamība.
šķietamība ir tas kas šķiet man vai tas kas škiet noticis esam?
| From: | thief |
Date: | April 12th, 2006 - 03:43 pm |
---|
| | | (Link) |
|
abi!
interesanti. bet kas nav šķietamība?
| From: | thief |
Date: | April 12th, 2006 - 03:53 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Dievs
Un šeit es varētu teit: bet vai Tu Dievu esi redzējis?..atceries Tu taču nerunā par to, ko neesi redzējis..bet es tā neteikšu jo pati ticu Dievam. un tomēr interesanti- kādēļ cilvēki tic?
| From: | thief |
Date: | April 12th, 2006 - 04:46 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Cilvēka kategorijās Dievu redzēt nav iespējams, līdzīgi kā nevar redzēt likumu vai kādu citu abstrakciju. Taču tas neizslēdz tā pastāvēšanu. Manis iepriekšinētā Dieva izpratne nepieprasa ticību, bet gan aicina apzināt Dievu izmantojot mūsdienu cilvēka loģiskās kategorijas. Jo, ja mēs pieņemam, ka Dievs ir likumu kopums (ar nosacījumu, ka viņš savā būtībā ir absolūta laime un piepildījums), tādā gadījumā kļūst skaidrs, kas notiek, ja tiek sekots 'Dieva gribai' un kas - ja tā tiek pārkāpta (kas izsauc šīs absolūtās laimes un piepildījuma zudumu). Jāsaka, ka ticības iemesli var būt ļoti dažādi. Iespējams, ka būtu pareizāk teikt, ka katram ir savs ticības iemesls, kas balstās indivīda dzīves pieredzē un rakstura īpašībās. Kādēļ tu tici?
Jā bet vaitad Dievs ir abstrakcija? likums ir kas cits , manuprāt. Likums ir vispārpieņemta patiesība, ko paši cilvēki ir pieņēmuši par pamatu. Bet Dievs? No kurienes tad mēs uzzinājām ka tā jādara- jātic Dievam? es ticu Dievam, jo tad es jūtos, ka kāds mani sargā. Es noticu, ka Dievs man palīdzēs un līdz ar to vairāk paļaujos arī uz sevi.
| From: | thief |
Date: | April 12th, 2006 - 10:03 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Dievs ir pilnīgi reāls, taču ir tikai apjaušams. Un par nepieciešamību ticēt (šeit izmantojot tieši šo darbības formu) Dievam mūs iemāca uzmanīga attieksme pret apkārtējo pasauli, kā rezultātā rodas izpratne par sekām, ko, no vienas puses, nes paklausība Dievam un, no otras - pretestība tam. droši vien katrs izvēlas to ticības iemeslu, kur cilvēks vēlas būt visaizsargātākais un drošākais. jo man Dievs ir visas eksistences pamats, esības pirmkustinātājs, caur kuru ir iespējams izprast pasauli, pēc ceļojuma matērijā atgriežoties sākumā.
Jā bet zini ko es jau sen gribēju Tev pajautāt drusciņ pa tēmu- ja pastāv reinkarnācija kādēļ tad cilvēku skaits pieaug? dvēselēm vajadzētu būt nemainīgā skaitā..
| From: | thief |
Date: | April 12th, 2006 - 10:25 pm |
---|
| | | (Link) |
|
viss atkarīgs no cikla garuma, kas paiet kopš dvēsele atgriežas no aizsaules. jo šis periods garāks, jo mazāk cilvēku pasaulē. mūsdienās tas viss notiek daudz straujāk, līdz ar to cilvēku, kas vienlaicīgi atrodas uz zemes - vairāk. tāda ir mana versija.
Reliģija ir vienīgā monarhija, kura saglabājusies vairāk kā 2000 gadu.
| From: | thief |
Date: | April 12th, 2006 - 09:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
ar lielāko prieku pieņemtu teokrātisku valsts pārvaldes režīmu. žēl tikai, ka neviens Dievs pagaidām nav pieteicies.
Nedomāju, ka viņam tas būtu gluži vajadzīgs. Mēs esam lielāki par skudrām, bet tādēļ neuzdodamies viņām par dievībām.
| From: | thief |
Date: | April 13th, 2006 - 11:17 am |
---|
| | | (Link) |
|
labi teikts. tikai mēs nenosakām skudru dzīvi, atšķirībā no Dieva.
| From: | ripp |
Date: | April 13th, 2006 - 02:40 am |
---|
| | | (Link) |
|
mhm. *pamāj ar galvu.
| From: | thief |
Date: | April 13th, 2006 - 09:55 am |
---|
| | | (Link) |
|
(pamāj kādā virzienā?)
| From: | ripp |
Date: | April 15th, 2006 - 11:08 am |
---|
| | | (Link) |
|
piekrītošā lielākoties.
| From: | thief |
Date: | April 15th, 2006 - 04:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
:)
Tas nešķiet pareizi - definēt dievu kā likumu kopumu. Precīzāk būtu teikt, ka dievs ir šo pamatlikumu metafiziskais likumdevējs un šo likumu izpildes nodrošinātājs. Faktiski tā ir šī metafiziskā esības pamatu likumdošanas vara, izpildvara un arī tiesu vara, ja runā konstitucionālos jēdzienos. Hmm... nez kā tas savienojams ar trīsvienību kristīgajā tradīcijā?
| From: | thief |
Date: | April 13th, 2006 - 05:59 pm |
---|
| | | (Link) |
|
bet tādā gadījumā sanāk, ka Dievs atrodas ārpus sistēmas, ko pats ir radījis. tādā gadījumā rodas visi klasiskie kristietības problēmjautājumi - kur ir Dievs? cik ir enģeļu utt.. man nešķiet loģiski pamatota šī Dieva 'iznešana' ārpus esošā. pēctecīgs ir apgalvojums, ka Dievs, kā pamats esošajam un visa pirmkustinātājs, ir visa esošā neatņemama sastāvdaļa, nenodarbojoties ar sodīšanu kā tādu, bet gan, caur savu bezgalīgo mīlestību, palīdzot katram iegūt to, pēc kā viņš tiecas. un ja cilvēks, pēc savas izvēles, tiecas pēc ļaunā, tad viņš to arī saņem, komplektā ar reizinātāju. un ar labo ir tas pats.
tu jau aizej par tālu. ar dieva jēdzienu meklējumiem vispār jāsāk no pagānisma redzējuma, kur dievi ir izteikti zoomorfas vai antropomorfas pārcilvēciskas būtnes būtnes vai arī vienkārši dievišķotas izziņas procesā neizskaidrotās dabas parādības. tādā veidā rodas bailes no dieva, kā no visvarenas būtnes, kas spējīga tieši (zibens, plūdi un citādas globālākas vai lokālājas klizmas) vai netieši (neveiksme, citu cilvēku rīcība) ietekmēt katra indivīda likteni. šis un arī daudzi citi pagānisma skatu punkti ir lielā mērā iesūkušies kristietībā un vidusmēra kristieša prātā. gan no vecās derības, kas savā būtībā ir tāds attīstīts nacionālpagānsims, gan arī pati Ješua von Nocri mācība 3. un pārējo gadsimtu kristietības izplatības procesu gaitā ir lielā mērā piesūknēta ar pagānistisko attieksmi pret dievu. un tāpēc runājot par kristīgo Dievu par to nevajdzētu aizmirst.
pie tam neredzu, jeb drīzāk neizprotu tavu problēmu ar Dieva iziešanu ārpus sistēmas. te pretī būtu jājautā - vai tas, ko tu, piemēram, pasaki ir vai nav ārpus tavas esības? tā pat ir arī ar pamatlikumiem, kas savā būtībā ir tikai informācija par visuma uzbūvi, pēc kuras var izprast pašu visumu un ja gribi - arī dieva gribu, kas noteikusi šī visuma uzbūvi. arī karma kristietībā noris caur dieva starpniecību (šeit tad arī parādās tā pagānisma ietekme) - Dieva tiesa, bailes no Dieva, Dieva sods u.tml. | |