Definējot Dievu |
[Apr. 12th, 2006|01:23 pm] |
|
|
|
Comments: |
Tas nešķiet pareizi - definēt dievu kā likumu kopumu. Precīzāk būtu teikt, ka dievs ir šo pamatlikumu metafiziskais likumdevējs un šo likumu izpildes nodrošinātājs. Faktiski tā ir šī metafiziskā esības pamatu likumdošanas vara, izpildvara un arī tiesu vara, ja runā konstitucionālos jēdzienos. Hmm... nez kā tas savienojams ar trīsvienību kristīgajā tradīcijā?
| From: | thief |
Date: | April 13th, 2006 - 05:59 pm |
---|
| | | (Link) |
|
bet tādā gadījumā sanāk, ka Dievs atrodas ārpus sistēmas, ko pats ir radījis. tādā gadījumā rodas visi klasiskie kristietības problēmjautājumi - kur ir Dievs? cik ir enģeļu utt.. man nešķiet loģiski pamatota šī Dieva 'iznešana' ārpus esošā. pēctecīgs ir apgalvojums, ka Dievs, kā pamats esošajam un visa pirmkustinātājs, ir visa esošā neatņemama sastāvdaļa, nenodarbojoties ar sodīšanu kā tādu, bet gan, caur savu bezgalīgo mīlestību, palīdzot katram iegūt to, pēc kā viņš tiecas. un ja cilvēks, pēc savas izvēles, tiecas pēc ļaunā, tad viņš to arī saņem, komplektā ar reizinātāju. un ar labo ir tas pats.
tu jau aizej par tālu. ar dieva jēdzienu meklējumiem vispār jāsāk no pagānisma redzējuma, kur dievi ir izteikti zoomorfas vai antropomorfas pārcilvēciskas būtnes būtnes vai arī vienkārši dievišķotas izziņas procesā neizskaidrotās dabas parādības. tādā veidā rodas bailes no dieva, kā no visvarenas būtnes, kas spējīga tieši (zibens, plūdi un citādas globālākas vai lokālājas klizmas) vai netieši (neveiksme, citu cilvēku rīcība) ietekmēt katra indivīda likteni. šis un arī daudzi citi pagānisma skatu punkti ir lielā mērā iesūkušies kristietībā un vidusmēra kristieša prātā. gan no vecās derības, kas savā būtībā ir tāds attīstīts nacionālpagānsims, gan arī pati Ješua von Nocri mācība 3. un pārējo gadsimtu kristietības izplatības procesu gaitā ir lielā mērā piesūknēta ar pagānistisko attieksmi pret dievu. un tāpēc runājot par kristīgo Dievu par to nevajdzētu aizmirst.
pie tam neredzu, jeb drīzāk neizprotu tavu problēmu ar Dieva iziešanu ārpus sistēmas. te pretī būtu jājautā - vai tas, ko tu, piemēram, pasaki ir vai nav ārpus tavas esības? tā pat ir arī ar pamatlikumiem, kas savā būtībā ir tikai informācija par visuma uzbūvi, pēc kuras var izprast pašu visumu un ja gribi - arī dieva gribu, kas noteikusi šī visuma uzbūvi. arī karma kristietībā noris caur dieva starpniecību (šeit tad arī parādās tā pagānisma ietekme) - Dieva tiesa, bailes no Dieva, Dieva sods u.tml. | |