Par sudzistisku (speciesist) valodu pirms kāda laika izvērstāk rakstīja Joan Dunayer http://www.nonhumanslavery.com/english-and-speciesism
Piem., "Pure speciesism leads people to call a brain-dead human “who” but a conscious pig “that” or “which."

Par valodu kā vienu no veidiem, kā izpaužas varas attiecības raksta arī sociologs Roger Yates, atgādinot, ka starpsugu nošķīrums vēsturiski ticis izmantots par cilvēka ~pašidentitātes pamatu. Turklāt runa ir ne tikai par to, ka apzīmējumus "dzīvnieks", "zvērs" u.tml. mēdz attiecināt uz cilvēkiem, lai tos dehumanizētu un pazemotu, arī, piemēram, parunas ("divi zaķi ar vienu šāvienu"), anekdotes utt. (http://www.criticalsocietyjournal.org.uk/Archives_files/3.%20Language%20power%20speciesism.pdf)

Es vispār arī cenšos, piemēram, līdzīgi kā angliski runājošie "animal" -> "non-human animal" rakstīt "cilvēki un citas sugas", tomēr diezgan skaidrs, ka, izmainot valodu vien, idejas automātiski nemainās. Tāpat kā, ja tikai izskaužam rasistiskus vārdus, rasisms var mierīgi izpausties citādi ("keep the change!"). No otras puses, pragmatiski skatoties, diskusija par sudzismu valodā mēdz motivēt dziļāku diskusiju par dzīvnieku tiesībām kā tādām, piemērs tepat augstāk komentāros.

P.S. Citi dzirdēti valodmaiņas piemēri: dog/cat owner -> dog/cat guardian, pork -> pig meat un kā joks: milk -> veal water / 'cow rape veal water' :)

Labi, varētu piekrist, ka valodā esoši apzīmējumi bieži vien nav neitrāli un tam, ka dažkārt nenāk par sliktu norādīt uz dzīvnieku un cilvēku kontunuitārismu.

Taču valodas lietojuma maiņa var būt arī bez pozitīviem ieguvumiem un pat gluži pretēji - lai noslēptuun nerisinātu dažas esošas problēmas. Uzskatāmākais piemērs - pārdēvēt kukuļus par pateicībām. Analoģiski - šaubos, vai ir būtiskas pārmaiņas uz pozitīvo, ja, piemēram, vergturi (vai - dzīvnieku īpašnieku) pārdēvētu par "melno cilvēku" aizbildni (dzīvnieku aizbildni). Iemesls tam ir tāds, ka šādas minētās attiecības nav pamatā valodas lietojuma konstruētas.

Jā, lielas jēgas no tikai valodas maiņas nav, kaut uzskatu, ka valodas lietojums savā ziņā "normalizē" kaut kādas prakses un attieksmes. Ja to pavada skaidrojums un saskanība ar rīcību, cita lieta.

Saukties par "aizbildni", manuprāt, var būt tīri pamatoti - ja es neatbalstu dzīvnieku turēšanu īpašumā un vairošanu, bet paņemu aprūpē pamestu kaķi, uzskatot, ka tas ir mans ētisks pienākums, tad dodu priekšroku apzīmējumam "aizbildnis", pat ja juridiski joprojām skaitos īpašnieks. Protams, kaķu audzētāja vai pircēja gadījumā tas nebūtu korekti.