Jā, lielas jēgas no tikai valodas maiņas nav, kaut uzskatu, ka valodas lietojums savā ziņā "normalizē" kaut kādas prakses un attieksmes. Ja to pavada skaidrojums un saskanība ar rīcību, cita lieta.

Saukties par "aizbildni", manuprāt, var būt tīri pamatoti - ja es neatbalstu dzīvnieku turēšanu īpašumā un vairošanu, bet paņemu aprūpē pamestu kaķi, uzskatot, ka tas ir mans ētisks pienākums, tad dodu priekšroku apzīmējumam "aizbildnis", pat ja juridiski joprojām skaitos īpašnieks. Protams, kaķu audzētāja vai pircēja gadījumā tas nebūtu korekti.