11 December 2009 @ 04:12 pm
Virtuves filozofija  
Izrādās, ka ir šādi:

Viņa arī pauž viedokli, ka pa īstam tomēr ir grūti saprasties ar Rietumu cilvēkiem, jo tur prevalē pieklājības formalitātes un reti ar rietumniekiem var runāt par patiesi būtisko. “Mūsu cilvēki, tie, kas par būtisko aizdomājas, prot arī par to runāt. Tas ir labais mantojums no krievu kultūras - virtuves filozofija zināmā mērā. Var būt, ka jaunākās paaudzēs tas tagad zūd, bet es uzskatu, ka lietišķais tonis netraucē cilvēcīgajam,” intervijā laikrakstam Dienas bizness saka A.Neiburga. (iz šejienes)

Nez, kas tad ir tas 'būtiskais', ko šis latvju bariņš apspriež savās virtuvēs? (Proti, tas 'būtiskais', kas, Heidegera terminos runājot, ir aizmirsts Vakarzemes kultūrā, bet tiek saglabāts postpadomju virtuvēs.)
 
 
( Post a new comment )
helvetica[info]helvetica on December 11th, 2009 - 10:11 pm
Varbūt ne gluži par 'būtisko', bet gan par 'privāto' un 'emocionālo' es arī varētu pievienoties, ka ir dieezgan problemātiski runāt ar Rietumniekiem, kamēr ar austrumniekiem un vietējiem nav problēmu. Kamēr savu eemocionālo pārdzīvojumu par filmu vai tml. izsaki delēza vai serresa konstrukcijās, viss ir čikiniekā, bet, ja gribas tā jūsmīgi un aizrautīgi stāstīt poētikā, tad saruna drīz vien apraujas. Kurpretī ar vietējiem vai slāviem, personīgais, subjektīvais ir pa priekšu, pirms visām vispārinātajām konstrukcijām.
bet varbūt es ne tādus cilvēkus sastopu, ārvalstnieki tikai darba jomā...
un jāatzīmē, ka Tu pats esi pragmatiskais un loģiskais plus vēl sadzer ar tiem ļaudīm, ar ko ceļi profesionālā ziņā krustojas, which means, ka komunikācija aiziet uz urrā....
(Reply) (Link)