Varbūt ne gluži par 'būtisko', bet gan par 'privāto' un 'emocionālo' es arī varētu pievienoties, ka ir dieezgan problemātiski runāt ar Rietumniekiem, kamēr ar austrumniekiem un vietējiem nav problēmu. Kamēr savu eemocionālo pārdzīvojumu par filmu vai tml. izsaki delēza vai serresa konstrukcijās, viss ir čikiniekā, bet, ja gribas tā jūsmīgi un aizrautīgi stāstīt poētikā, tad saruna drīz vien apraujas. Kurpretī ar vietējiem vai slāviem, personīgais, subjektīvais ir pa priekšu, pirms visām vispārinātajām konstrukcijām.
bet varbūt es ne tādus cilvēkus sastopu, ārvalstnieki tikai darba jomā...
un jāatzīmē, ka Tu pats esi pragmatiskais un loģiskais plus vēl sadzer ar tiem ļaudīm, ar ko ceļi profesionālā ziņā krustojas, which means, ka komunikācija aiziet uz urrā....