11 December 2009 @ 04:12 pm
Virtuves filozofija  
Izrādās, ka ir šādi:

Viņa arī pauž viedokli, ka pa īstam tomēr ir grūti saprasties ar Rietumu cilvēkiem, jo tur prevalē pieklājības formalitātes un reti ar rietumniekiem var runāt par patiesi būtisko. “Mūsu cilvēki, tie, kas par būtisko aizdomājas, prot arī par to runāt. Tas ir labais mantojums no krievu kultūras - virtuves filozofija zināmā mērā. Var būt, ka jaunākās paaudzēs tas tagad zūd, bet es uzskatu, ka lietišķais tonis netraucē cilvēcīgajam,” intervijā laikrakstam Dienas bizness saka A.Neiburga. (iz šejienes)

Nez, kas tad ir tas 'būtiskais', ko šis latvju bariņš apspriež savās virtuvēs? (Proti, tas 'būtiskais', kas, Heidegera terminos runājot, ir aizmirsts Vakarzemes kultūrā, bet tiek saglabāts postpadomju virtuvēs.)
 
 
( Post a new comment )
[info]antons_v on December 11th, 2009 - 06:32 pm
Pareizi, ka plukatas, jo ko gan mēs vispār no tā saprotam - ne mēs zinām, kas ir būtiskais, ne mēs mākam tā smuki pateikt. Tāpēc jau arī intervē Neiburgu, nevis tevi vai mani. Eto ž nada poņimaķ!

Šādas intervijas ir žanrisks pasākums, tāpat kā šlāgermūzikas festivāli Latgalē, kur nevienu neinteresē jautājums, vai tā ir laba mūzika, vai nav, kat tik spēlētu lustīgi. Visa šī virtuves filazofijas luste grozās ap kaut kādu kolektīvo bezapzināto un tajā eksistējošo mitoloģiju, kur aktieri ir dievi, rakstnieki ir vieduma vots, dzejnieki ir pravieši, bet filosofi - pārlaicīgas patiesības sludinātāji.
(Reply) (Parent) (Link)