Pareizi, ka plukatas, jo ko gan mēs vispār no tā saprotam - ne mēs zinām, kas ir būtiskais, ne mēs mākam tā smuki pateikt. Tāpēc jau arī intervē Neiburgu, nevis tevi vai mani. Eto ž nada poņimaķ!

Šādas intervijas ir žanrisks pasākums, tāpat kā šlāgermūzikas festivāli Latgalē, kur nevienu neinteresē jautājums, vai tā ir laba mūzika, vai nav, kat tik spēlētu lustīgi. Visa šī virtuves filazofijas luste grozās ap kaut kādu kolektīvo bezapzināto un tajā eksistējošo mitoloģiju, kur aktieri ir dievi, rakstnieki ir vieduma vots, dzejnieki ir pravieši, bet filosofi - pārlaicīgas patiesības sludinātāji.