07 September 2009 @ 10:17 pm
kinoestētika  
Lasu interviju ar Ēķi un Graubu - vienos priekos. Un žēl, ka neesmu redzējis Rīgas sargus. Tad labāk varētu novērtēt latviešu mītisko reālismu un latvju kino īsteno nākotni:
Aigars Grauba: – Arī stilistiski mūsu izvēle ir skaidra – reālisms, un tā ir apzināta izvēle. Man vēl, protams, augt un augt, bet savas autoritātes es zinu un tas noteikti ir Jānis Streičs, tas ir Leonīds Leimanis, brāļi Skoti, Stīvens Spīlbergs, Roberts Zemekis un vēl citi. Mūsu filmas ir lielos formātos un ar lielām jaudām, un nemaz nav piemērotas šāda veida festivāliem. Lielais Kristaps sākotnēji bija nozares profesionāļu balva – visu Kinematogrāfistu savienības biedru balsojums par daudzu un dažādu profesionāļu darbu attiecīgajā gadā. Tas rādīja, kā kinocilvēki cits citu vērtē, un ir žēl, ka tas beidzies.

Arī turpmākajā intervijā ir vērts pievērst uzmanību Graubas izveidotajiem estētiskajiem priekšstatiem - vienkārši graujoši!

(intervija ar Ēķi un Graubu)
 
 
( Post a new comment )
[info]blondulla on September 7th, 2009 - 11:21 pm
"Mani interesē tēli un viņu dvēseles, aktieri un viņu dvēseles. Protams, es neesmu šajā pārliecībā vientuļš. Holivuda, eksperimentējot ar daudz ko, nekad nav atteikusies no aktiera kā filmas centrālā mākslinieciskā izteiksmes līdzekļa."

ak šausmas, cik viņi ir augstās domās par sevi! nu tādi profesionāļi, tādi profesionāļi, ka nevar saprast raudāt vai smieties par šiem pašapmierinātajiem ākstiem.

"Rīgas sargus" mēģināju skatīties, bet nespēju... amatierfilma šī vārda sliktākajā nozīmē. plakātiska, drausmīgi dialogi... vienvārdsakot - Grauba un Ēķis atkal izpildās.
(Reply) (Link)