28 July 2009 @ 01:54 pm
Eitanāzija 2  
Tā. Venta Sīļa publikācija (txt), manuprāt, ir solis uz pareizo pusi attiecībā uz jēdzīgām lokālām diskusijām par eitanāziju.

Taču, manuprāt, ir vēl viens interesants diskusijas virziens, kas neparādījās rakstā. Proti, nevis runāt par eitanāzijas pieļaušanu, bet gan nesodīšanu par asistēto pašnāvību. Cik noprotu, tad tāds ir Šveices variants, kur, šķiet, nav likumu nedz par eitanāziju, nedz arī asistēto pašnāvību. Tādējādi - nav veicējiem sodu un nabaga diriģents varēja izvēlēties nomirt.

Summējot, man šķiet, finālā var izvēlēties starp divām alternatīvām - eitanāzijas atļaušana vai nesodīšana par asistētajām pašnāvībām. Abi varianti strādā dažādās valstīs un abiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Man ir aizdomas, ka vieglāk var diskutēt par pašnāvībām (dzīve, ķermenis pieder man pastāvīgi, bet nevis, ka es iegūstu ekskluzīvas tiesības tikai attiecībā uz ķermeni, kas ir slims.), ja runājam par indivīda tiesībām uz nāvi.

Vēlreiz atkārtoju - forši, ka ir publikācija.
 
 
( Post a new comment )
[info]antons_v on July 28th, 2009 - 06:12 pm
Pirms fantazēt, iepazīsties labāk ar tām praksēm, kas tiek lietotas valstīs, kura atļauta eitanāzija. Pagaidām visi tavi argumenti ir no sērijas: "Ļaundara rokās maizes nazis var kļūt par slepkavības ieroci, tāpēc aizliegsim lietot maizes nažus." Tad jau arī visi autoražotāji ir nāves tirgoņi.

Tas, ka daži vietējie eskulapi uzskata sevi par miesas drēbniekiem un kaulu mehāniķiem, nenozīmē, ka medicīna tiešām tāda ir. Iesaku painteresēties par bio-psiho-sociālo veselības modeli (http://en.wikipedia.org/wiki/Biopsychosocial_model), kas ir mūsdienu Rietumu medicīnas paradigmas pamatā.

Pacientam varbūt arī nav pienākums saprast ārstu (lai gan par to arī varētu padiskutēt), taču ārstam gan ir pienākums runāt pacientam saprotamā valodā un skaidrot tik ilgi, kamēr pacients saprot. Tas pat ir ierakstīts Ārstniecības Likumā: 20.pants. Pacientam ir tiesības viņam saprotamā veidā saņemt no ārsta informāciju par savas slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām ārstēšanas metodēm un prognozi. (http://www.likumi.lv/doc.php?id=44108)

Par ētiku tu kļūdies ļoti smagi. Ētikai ir tāda pati regulatīva funkcija, kā likumiem, tikai nav tā pašas autoritātes, tāpēc daudziem liekas, ka ētika ir priekš ņerkstekļiem, galvenais, nepārkāpt likumu. Tavai zināšanai, visi likumi satur ētisko prasību minimumu (skat. iepriekšējo rindkopu), pārējās prasības ir ierakstītas kodeksos. Profesionālo ētikas kodeksu mērķis ir orientēt konkrētās nozares profesionāļus uz šīs nozares morālajiem standartiem. Tas, ka daudzi (un tu arī) uzskata šos kodeksus par pasaciņām maziem bērniem liecina tikai par to, cik tāls ceļš mums ejams līdz civilizētai medicīnas aprūpei.

Pēdējos divus teikumus es nesapratu vispār.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on July 28th, 2009 - 06:25 pm
Par ētiku gan izteicies nedaudz par šerpu. Man šķiet, ka tai ir regulatīva f-ja tikai kaut kādā šaurākā izpratnē - ētikas komisijas, protokoli etc. Plašākā nozīmē, ētika, šķiet, tomēr varētu būt da jebkāda teorija (nesaku, ka jēdzīga) par morālo apgabalu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]antons_v on July 28th, 2009 - 06:43 pm
Jā, nu neprecīzi izteicos. Šajā gadījumā ar ētiku es domāju konkrētas ētikas normas.
(Reply) (Parent) (Link)