Starp citu, nebūtu jau slikti, ja tagad sāktos jēdzīgas diskusijas par eitanāziju. Bet mani šokē līmenis kādā par to runā publiski. Te pat var nerunāt par Šlāpina bērnudārzu, kas raksta, piem., šito 'Nozīmīgāka par Maikla Džeksona nāvi tomēr bijusi klusa aiziešana pirms nedēļas kādā Šveices klīnikā Cīrihē.''vai arī kaut kādā prāta aptumsumā salīdzina eitanāziju ar
indiešu rituāliem.

Diena arī atspoguļojot eitanāzijas gadījumu raksta, piem., šo: 'Aktīvā eitanāzija jeb asistētā pašnāvība iespējama pēc paša pacienta lūguma.' (txt) Vai tiešām Dienā nav kaut vai vikipēdija?

Tad vēl nesenais Rozentāles viedoklis par eitanāziju: 'Ministre uzsvēra, ka “mediķiem jācīnās par dzīvību”, savukārt šis jautājums eost juristu kompetencē, tāpat diskutabls varētu būt jautājums, kas to īstenotu – viņus saucot par bendēm, atzina ministre.' (txt)

Manuprāt, tas neprasītu daudz laika, ja pirms aplūkot kādu jautājumu vai izteikt savu viedokli, nedaudz painteresētos par esošajiem jēdzieniem un diskusijām.

Taisnības labad ir jāpiebilst, ka tie, kas, iespējams, šaizemē varētu labāk runāt par eitanāziju, paši ir pasīvi un tādejādi par šiem jautājumiem ļauj skaļāk izteikties bērnudārzam .