20.gs padomijā? - protams, ka tur bija lielas atšķirības no paša Marksa, ne velti rakstīja par markismu-ļeņinismu. Marksa citāti parasti tika izmantoti ārpus konteksta (ironiskā kārtā tas pats vēlāk notika ar paša Ļeņina rakstīto). Ja nebūtu Markss, tad gan jau bastardizētu kāda cita domātāja tekstus.

Bet kopumā tā ir pārāk liela vēstures vienkāršosana, ja meklē kādu nulles pacientu visām tagadnes likstām. Poperam tas bija Platons, Horkheimeram - apgaismības domātāji u.tml.

Nesaku, ka Markss būtu kāds arch villain, kura un tikai viņa vien dēļ, parādījās sarkanīgā domāšana. Aizmetņi šai sērgai pastāv gaisā by defalt un viņš bija tikai ievērojams aģents/katalizators. neredzu gan īsti nekādu iemeslu kāpēc viņa sacerēto vajadzētu kaut kā attaisnot un cienīt. It's a hogwash true and true un mēs ieslīgstam "no true communism" tipa retorikā ar savu savu 'bet viņš tika pārprasts' iecietību. His shit doesn't work.

Lasīšanas motivācija katram ir sava. Es neesmu praktizējošs kristietis, bet esmu lasījis Augustīnu, jo tiešām liekas labs literāts, turklāt dažkārt ir labi iegūt citādāku perspektīvu. Nav jau vienmēr jālasa autori, kuriem pilnībā piekrīt.

Marksam arī ir literāri labi gabali (tas pats 18. brimērs). Turklāt ne visas idejas viņam ir atmetamas (atsvešināšanās, kā darbojas ideoloģija u.tml.). Turklāt uz viņa ideju fona, ja ir tāda vēlme, var veidot savu skatījumu - kā oponents iztēlē viņš varētu būt gana interesants.

Protams, kā intelektuāls domu eksperimentators viņš bija noderīgs. Vēl ar vien, viņš un viņam līdzīgi intelektuāļi ir tie, kas tiešā veidā veicinājuši cilvēces virzību antihumānu, antidievišķu sistēmu virzienā, kur atsvešinātība no darba un vienam no otra ir norma. Intelektuāļi mēdz būt labu griboši muļķi.

Par atsvešināšanos gan nebūs taisnība. Tieši to jau viņš kritizēja 19.gs. kapitālisma kontekstā.

Turklāt ir gana daudz domātāji, kuriem nav problēmas apvienot reliģisko domu ar Marksu - no Benjamina līdz Īgltonam.

Jā, bet tā nu sanāca, ka pataisot valsti par kolhozu atsvešinātība kļuva uzkrītošāka par sliktajiem feodāļu un kapitālistu laikiem. Visās sociālistu kontrolētajās sistēmās neizbēgami viedojās pilnīga atsvešinātība no darba vides, jo darba augļi nevienu nepiš un tas ir turn rada groteskas attiecības starp cilvēkiem, kur visi izliekas par to, kas nav.