Vakardien palasīju rakstiņu par indiešu zinātnisko konferenci (bbc). Tur, cita starpā, ar seno tekstu palīdzību tiek apgāztas Einšteina teorijas. Tas, protams, ir jautri un kalpo par labu ilustrāciju pseidozinātnei.
Tomēr lielākā problēma pat nav hinduistu apgalvojumi par fizikas teorijām. Manuprāt, problemātiski ir tad, ja šīs teorijas parādās akadēmiskā vidē. Kaut kādā mērā tas ir līdzīgi ar mūsu pašu tēvzemi. Iepriekšējā nedēļā sēdēju ar popkornu un baudīju Rubeņa un apzinātības skandālu. Tomēr ņemšanās ar apzinātību nedaudz pazaudēja fokusu. Nav jau problēma, ka mūsu vanabī Koelju-Rubenis vēlas nopelnīt naudiņu. Nedz arī tas, ka zinātnes popularizētājs Kaščejevs aizstāvot apzinātības prakses sāk piepeši līdzināties Buiķim.

Pseidozinātne kļūst bīstamāka tad, kad valsts un zinātnes institūcijas sāk piešķirt leģimitāti šādām teorijām. Diemžēl ar apzinātību tā tas ir noticis pēdējos gados. LU zīmols ir lekcijām par apzinātību (šo 3dien atkal sāksies), RSU un, šķiet, arī LU tiek tas pasniegts. LNB notiek R. Rora lekcija (starp citu, vājprātīgas muļķības. Tikai ilustrācijai Ričarda Rora publiskā lekcija LNB - no 15:38 tiek apgalvots, ka materiālisms ir tikai kādus simts gadus vecs.), LNB ir nez kāpēc kaut kāda meditāciju izstaba, kur Auziņš māca šīs prakses + vēl tur notiek dažādi ņūeidža pasākumi. Līdz ar to ierēdņu apmācīšana diemžēl ir tikai sekas daudz ilgstošākam procesam.