Šīs brīvdienas man bija tādas kārtējās neko nedarīšanas brīvdienas, toties apskatījos pāris filmas, gan labas, gan sliktas, kā arī pāris tik izpikšķināju un kļuva neinteresanti. Man principā ir jāatradinās no vēlmes izpikšķināt filmas līdz pēdējam skatam.

Šodien vēlējos mātei uzlikt kādu no viņai tik ļoti mīļajām šausmu filmām, uzliku Silent Hill, jo man ir teikts, ka nu BAIGI labā ( briesmu ziņā). Nu nezinu, nezinu.. Es pat šo filmu noskatījos, beigās garlaicīgi palika. Tas man tāds sasniegums, ņemot vērā, ka nespēju skatīties pat X- files agrā bērnībā ( labi, ja vienu sēriju esmu redzējusi), kā arī kauns atzīst, bet savas fobijas dēļ arī bērnu filmu Bafija pret vampīriem neesmu skatījusies. Kaut gan man vēl nav pienācis gulētiešanas laiks, tad jau redzēs, kā šīsdienas filmu pārdzīvošu.

Vēl joprojām savas lielākās šausmas asociēju ar "nedaskatīto "Apli, kad man pirmo reizi filmas iespaidā ir rāvis uz augšu.

Lai arī kā man patīk mistisko šausmu filmu noskaņa, krāsas un krāsiņas, tomēr neesmu šī žanra cienītāja.

Tad vēl esmu atklājusi, ka ar gadiem man aizvien mazāk patīk domāt. Ja es agrāk spēju 3h garo Dogvillu noskatīties cik tur to reižu, kā arī citas tikpat "spraigas" filmas, un jūsmot vairāku gadu garumā līdz pat šodienai, tad tagad man vairāk velk uz stulbām amerikāņu komēdijām un komiksu rimeikiem. Es vēl joprojām neesmu noskatījusies līdz galam Manderlay. Kauns Ivonnai.

Nē, bet Arsenāla laikā es apsolu sev mainīties.