Nu čau! Negaidījāt, ne? Šodien Texxxtiem aprit deviņi gadi, tamdēļ nolēmām svētku noskaņā uzrakstīt paši savu atvadu rekviēmu. Sava publika tomēr ir jāciena. Zināt taču visus tos besīgos pārīšus, kas reportē savu laimīgo dzīvi visos iespējamos soc. portālos, un tad pēkšņi - čušššš. Bildes pazudušas, paskaidrojumu nekādu. Kas notika? Kāpēc izšķīrāties? Par ko sastrīdējāties? Kurš kuru krāpa? Atstāt šos jautājumus neatbildētus - tā ir klaja necieņa pret savu auditoriju, kas vienmēr bijusi dāsna ar komentāriem un sirsniņām pie jūsu romantiskajiem ierakstiem! Vārdusakot, Texxxti nevēlas būt tādi. Texxxti jums visu pastāstīs.
Iesākumā jāatgādina paši pirmsākumi. 2010. gada 8. februāra vakarā kādā Matīsa ielas virtuvē Elīna Kolāte, Sandra Mētra un Dace Jaunupe nolēma uzfrišināt savus metaforiskos rokrakstus, likumsakarīgi nodibinot bulvārpreses rakstu analīzes domubiedru apvienību “Texxxti”. Tā paša gada rudenī kolektīvam pievienojās Anete Konste - jaunās kolēģes vēsmas mudināja arī pārējās pievērsties kultūras, mākslas, politikas un sociālo procesu analīzei. Kolektīvam laika gaitā pievienojas arī daži heterogametiskā dzimuma pārstāvji, taču ko tur liegties, nav vērsts - “Texxxti” vienmēr ir bijis matriarhāta spēka apliecinājums. Savu zenītu “Texxxti” sasniedza, kļūstot par neatņemamu sastāvdaļu Latvijas politisko partiju kongresos. Reiz arī Sandra Mētra uz mirkli tika izslēgta no “Texxxtu” kolektīva par dzeršanu. Te gan būtu vietā atgādināt, ka mūsu motto vienmēr ir bijis “mēs dzeram un rakstām texxxtus”, taču attiecīgajā epizodē Sandra piedzērās tik ļoti, ka nespēja laikus piecelties, lai dotos uz “Saskaņas” kongresu. Labi, ka situāciju glāba Anete - lai arī viņas asinsritē vēl cirkulēja gana daudz alkohola atlieku, Anetes spēcīgā atbildības sajūta tomēr bija pārāka par paģirām, un viņa kopā ar galveno redaktori Elīnu devās uz Ziemeļblāzmu, kongresa norises vietu. Ieradusies Ziemeļblāzmā, Anete taisnā ceļā devās uz bufeti, lai uz krīta paņemtu mazo balzāmiņu, kas ļautu uzmundrināt savu nogurušo garu. Visiem par lielu pārsteigumu mūsu draudzīgie sociāldemokrāti izrādījās bezdievīgi kapitālisti jēriņa kažokā un Anetei atteica - ja nav naudas, nav arī balzāmiņa.
Gluži tāpat kā lielu daļa citu latviešu, arī “Texxxtu” meičuki devās trimdā, tomēr tas nebija iemesls, kāpēc šī periodika nolika karoti. Esot Mačeratā - Itālijas nekurienē, Anete savos memuāros reiz uzrakstīja pārgalvīgu pravietojumu:
“Ir šausmīgi apzināties to, ka es ar Elīnu un Sandžu tā pa īstam varēšu sēdēt Latvijas krodziņā un kaut ko tur runāt par to, kā ir, tikai tad, kad mums būs apmēram 30 gadu. Pat tad es nezinu, vai tā būs, Sandra gan jau apprecēs kaut kādu skotu pajoli, bet Elīna aizbrauks uz Ažerbaidžānu ķert zelta zivtiņas. Es tikai močīšu "Svētvakaru" lielajās tumbās un iešu apraudzīt mazo Lūciju. Nē, es gribu, lai mēs mūžīgi esam tīņi, kam nav visādu krunku ap acīm, vīru mājās un, es nezinu, princips nekad nepiedzerties. Ja dzīve tiešām iet uz leju, tad es vislabprātāk krītu uz leju no piektā stāva.”
Dace nudien bija pirmā, kas nogāja no trases - apprecējās un sāka dzemdēt bērnus. Tomēr visspēcīgāk Anetes gaišredzība vienmēr ir izpaudusies epistuālarajā žanrā. Kad galvenā redaktore Elīna mēģināja Aneti mierināt, apgalvodama, ka princips nekad nepiedzerties mūs nepiemeklēs nekad, Anetē iemiesojās Nostradamus un caur viņas muti atbildēja:
“Tici man, es Tev tur ar Sandžu, sadzērušās šampanieti, zvanīsimies, bet Tu pa logu kliegsi (tikai tik skaļā balsī, cik ir pieklājīgi, t.i., čukstus): "Mans vīrs guļ...". Tad es iemetīšu Tev ar akmeni pa galvu, un Tu uzgāzīsies virsū savam ģimenes, es nezinu, gan jau mopsim.”
Principā tā arī beigās bija. Elīna apprecējās un dzemdēja dēlu, un par prioritāti viņas dzīvē kļuva piķa griešana un dabas glābšana, nevis redkolēģijas gānīšana un galanta pasēdēšana Rīgas naktslokālos. Arī Anete, atradusi dzīvesdraugu, mitējās rakstīt feļetonus un nodevās dramaturģijai, kaut alkoholam ardievas vēl tomēr nesteidzās māt. Sandra neapprecējās ar skotu pajoli un bērnus arī neradīja, viņa vienkārši pārstāja dzert (un tamdēļ arī rakstīt texxxtus). Pat ja šad tad iemalko, par kārtīgu iedzeršanu to dēvēt būtu grēks. “Texxxtu” autores joprojām uztur draudzīgas attiecības - gluži tāpat kā Destiny’s Child vai Dāmu Popa dalībnieces, kaut arī profesionālie un radošie ceļi vairs nekrustojas.
Paldies visiem mūsu lasītājiem, šo ēru nu varam oficiāli slēgt.
Iesākumā jāatgādina paši pirmsākumi. 2010. gada 8. februāra vakarā kādā Matīsa ielas virtuvē Elīna Kolāte, Sandra Mētra un Dace Jaunupe nolēma uzfrišināt savus metaforiskos rokrakstus, likumsakarīgi nodibinot bulvārpreses rakstu analīzes domubiedru apvienību “Texxxti”. Tā paša gada rudenī kolektīvam pievienojās Anete Konste - jaunās kolēģes vēsmas mudināja arī pārējās pievērsties kultūras, mākslas, politikas un sociālo procesu analīzei. Kolektīvam laika gaitā pievienojas arī daži heterogametiskā dzimuma pārstāvji, taču ko tur liegties, nav vērsts - “Texxxti” vienmēr ir bijis matriarhāta spēka apliecinājums. Savu zenītu “Texxxti” sasniedza, kļūstot par neatņemamu sastāvdaļu Latvijas politisko partiju kongresos. Reiz arī Sandra Mētra uz mirkli tika izslēgta no “Texxxtu” kolektīva par dzeršanu. Te gan būtu vietā atgādināt, ka mūsu motto vienmēr ir bijis “mēs dzeram un rakstām texxxtus”, taču attiecīgajā epizodē Sandra piedzērās tik ļoti, ka nespēja laikus piecelties, lai dotos uz “Saskaņas” kongresu. Labi, ka situāciju glāba Anete - lai arī viņas asinsritē vēl cirkulēja gana daudz alkohola atlieku, Anetes spēcīgā atbildības sajūta tomēr bija pārāka par paģirām, un viņa kopā ar galveno redaktori Elīnu devās uz Ziemeļblāzmu, kongresa norises vietu. Ieradusies Ziemeļblāzmā, Anete taisnā ceļā devās uz bufeti, lai uz krīta paņemtu mazo balzāmiņu, kas ļautu uzmundrināt savu nogurušo garu. Visiem par lielu pārsteigumu mūsu draudzīgie sociāldemokrāti izrādījās bezdievīgi kapitālisti jēriņa kažokā un Anetei atteica - ja nav naudas, nav arī balzāmiņa.
Gluži tāpat kā lielu daļa citu latviešu, arī “Texxxtu” meičuki devās trimdā, tomēr tas nebija iemesls, kāpēc šī periodika nolika karoti. Esot Mačeratā - Itālijas nekurienē, Anete savos memuāros reiz uzrakstīja pārgalvīgu pravietojumu:
“Ir šausmīgi apzināties to, ka es ar Elīnu un Sandžu tā pa īstam varēšu sēdēt Latvijas krodziņā un kaut ko tur runāt par to, kā ir, tikai tad, kad mums būs apmēram 30 gadu. Pat tad es nezinu, vai tā būs, Sandra gan jau apprecēs kaut kādu skotu pajoli, bet Elīna aizbrauks uz Ažerbaidžānu ķert zelta zivtiņas. Es tikai močīšu "Svētvakaru" lielajās tumbās un iešu apraudzīt mazo Lūciju. Nē, es gribu, lai mēs mūžīgi esam tīņi, kam nav visādu krunku ap acīm, vīru mājās un, es nezinu, princips nekad nepiedzerties. Ja dzīve tiešām iet uz leju, tad es vislabprātāk krītu uz leju no piektā stāva.”
Dace nudien bija pirmā, kas nogāja no trases - apprecējās un sāka dzemdēt bērnus. Tomēr visspēcīgāk Anetes gaišredzība vienmēr ir izpaudusies epistuālarajā žanrā. Kad galvenā redaktore Elīna mēģināja Aneti mierināt, apgalvodama, ka princips nekad nepiedzerties mūs nepiemeklēs nekad, Anetē iemiesojās Nostradamus un caur viņas muti atbildēja:
“Tici man, es Tev tur ar Sandžu, sadzērušās šampanieti, zvanīsimies, bet Tu pa logu kliegsi (tikai tik skaļā balsī, cik ir pieklājīgi, t.i., čukstus): "Mans vīrs guļ...". Tad es iemetīšu Tev ar akmeni pa galvu, un Tu uzgāzīsies virsū savam ģimenes, es nezinu, gan jau mopsim.”
Principā tā arī beigās bija. Elīna apprecējās un dzemdēja dēlu, un par prioritāti viņas dzīvē kļuva piķa griešana un dabas glābšana, nevis redkolēģijas gānīšana un galanta pasēdēšana Rīgas naktslokālos. Arī Anete, atradusi dzīvesdraugu, mitējās rakstīt feļetonus un nodevās dramaturģijai, kaut alkoholam ardievas vēl tomēr nesteidzās māt. Sandra neapprecējās ar skotu pajoli un bērnus arī neradīja, viņa vienkārši pārstāja dzert (un tamdēļ arī rakstīt texxxtus). Pat ja šad tad iemalko, par kārtīgu iedzeršanu to dēvēt būtu grēks. “Texxxtu” autores joprojām uztur draudzīgas attiecības - gluži tāpat kā Destiny’s Child vai Dāmu Popa dalībnieces, kaut arī profesionālie un radošie ceļi vairs nekrustojas.
Paldies visiem mūsu lasītājiem, šo ēru nu varam oficiāli slēgt.
14 komentāri | Komentēt