Labdien. Aizvakar, 8. Jūlijā, ziņu portāls Delfi publicēja interviju ar bijušo Krājbankas priekšnieku Vladimiru Antonovu. Vladimirs šobrīd uzturas Londonā, un – kāda sakritība – es arī! Diemžēl tviterī neviens neatsaucās uz lūgumu dalīties ar Vladimira kontaktiem, jo, ko tur liegties, Texti labprātāk publicētu oriģinālinterviju, nevis intervijas atskatu. Piekritīsiet taču, ka labas intervijas pamatā ir trāpīgi jautājumi, bet diemžēl Delfu publicētā intervija šādus jautājumus pārāk nepiegādā. Nu neko – iztiksim ar to, kas ir, un mēģināsim no Vladimira atbildēm saprast, cik liels viltnieks tad viņš ir.

Uz jautājumiem par to, kas tad īsti un kāpēc notika pusotru gadu tālā pagātnē, Vladimirs atbild ar relatīvi pieklājīgu Lietuvas priekšnieku zākāšanu. Viņš apgalvo, ka Lietuvas bankas prezidents Vits Vasiļauskis neesot nekāds baņķieris. Nevaru šo izteikumu nedz pierādīt, nedz arī noliegt, tomēr dzirdēju baumiņas, ka Vasiļauskis ir pietuvināta persona Lietuvas prezidentei Daļai Gribauskaitei, kuru mīlēja nozākāt Vladimiram piederošie mediji. Es nezinu, kurš te kuru tieši, bet var saprast, ka no laika gala Daļa ar Vladimiru ir lēkājuši pa ecēšām. Jums varētu šķist, ka es automātiski sliecos būt Daļas pusē, jo spēju vairāk asociēties – abas esam sievietes no Baltijas, gudras – bet tomēr pagaidām būšu piesardzīga un neizdarīšu pāragrus spriedelējumus par to, kurš vainojums pie šīm saspīlētajām attiecībām vairāk. Vladimirs saka, ka “Snoras” krahs esot bijis politisks motivēts, jo tā nekad neesot bijusi izdevīga zviedru bankām. Varbūt tā bija, varbūt nebija – es nezinu, bet es nezinu arī to, kādā veidā tas leģitimizē korespondējošo kontu ieķīlāšanu, lai, cik nu no Vladimira var saprast, glābtu “airBaltic”.

Vladimirs arī uzstāj, ka zināma daļa no ieķīlājumiem esot bijuši viltoti un dokumentos redzamie paraksti nelīdzinās oriģināliem. To gan viņš vairāk attiecina uz Priedīša un Baranauska autogrāfiem, jo pats mīlot parakstīties neakurāti. “Mans ir līdzīgs, bet vispār es diezgan neakurāti parakstos un redzams, ka to darījusi sieviete.” Ko? Kā var būt redzams, ka to ir darījusi sieviete? Nē, nopietni! Šis man ir jaunums, tāpēc steidzot gūglēt, kas par šo ir sakāms grafoloģistiem. Izrādās, ka patiešām pastāv atsķirīgas tendences rokrakstos starp dzimumiem, tomēr pār šīm dzimumu atšķirībām dominē personības atšķirības. Līdz ar to nezinu, vai Vladimira minējums par paraksta plaģiēšanu ir intuitīvs un mizoginisks, un, galu galā, kļūdains, vai arī viņš ir kritis kādas nekrietneles nagos un šobrīd atrodas neapskaužamā situācijā, jo savu nevainību īsti pierādīt nevar.

Tātad tas “airBaltic”. Garš stāsts īss – yadda yadda yadda, neviens nav viscaur mizantrops un nevēl pasaulei bojāeju, bet vienkārši stulbi esot sanācis. Tam pat es sliecos daudz maz ticēt, lai arī nekādā veidā ar šo ticību neimplicēju atbildības novelšanu no iesaistīto salīkušajamies pleciem. Intervētāja provocē Vladimiru ar jautājumiem par Šlesera un Šķēles līdzdalību šajā visā, pamatojoties uz to, ka drīkst aprunāt politiķus, ja tie ir bijušie politiķi. Uz šo Vladimirs īstenā Bernarda Šova manierē atrauc, ka “Ietekmīgi politiķi nemēdz būt bijušie, tāpat kā nav bijušo VDK darbinieku.” Atkal nezinu, vai tā ir patiesība, bet izklausās pietiekami stilīgi, lai to citētu. Protams, pēc šī izteikuma neseko nekas kompromitējošs par abiem minētajiem kungiem.

Vladimirs arī paspējis kreditēt “Rīgas Vagonu rūpnīcu”, jo domājis, ka sliktākā gadījumā iegūtu labu zemes aktīvu uz Brīvības ielas, kur varētu sacelt lepnus dzīvokļus un pārdot tos krieviem. Šeit jūtamas ksenofobiskas vēsmas, jo es nezinu, kāpēc tos dzīvokļus nevarētu pārdot arī ļaudīm, kas nenēsā naudasmakā Putina fotogrāfiju, tomēr Vladimirs vismaz to godīgi pasaka un savas garīgās problēmas neuzskata par ko stigmatisku, kas ir apsveicami. Nu labi, varbūt es šobrīd slidinos par slippery slope un pieņemu, ka šāda atzīšana jau ir problēmas uzvara, kā tas patiesībā nav, bet tomēr. Vismaz viņš neslēpj savu netaktiskumu, un tas, manuprāt, ir diezgan ok arī tad, ja šis netaktiskums nav diez ko glaimojošs.

Vladimirs vairākkārt piesauc Parex stāstu kā pozitīvu piemēru bankas nedienās, kuram nesekoja “Snoras” un tādejādi lietuvieši uzmeta arī latviešus ar visu viņu Krājbanku un Paula dziesmiņām. Vladimirs arī vairākkārt uzsver, ka nekad nav mēģinājis tīšuprāt kaitēt ne Latvijas valdībai, ne FKTK. Es domāju, ka tas būtu ļoti mīļi un tomēr jocīgi, ja viņš teiktu ko citu, tāpēc īpašu vērību tam nepievēršu un norakstu šos izteikumus uz veselā saprāta motivētu pieklājību. Viņš arī saka, ka jūtot lielu kaunu pret Raimondu Paulu un, ja vien kādreiz dzīvē tikšot atbloķēti viņa paša aktīvi, tad viņš Raimondam atdošot visu naudu un vēl ar procentiem. Atbruņojoša sofistika, zinot, ka visticamāk viņa aktīvi būs arestēti līdz mirklim, kamēr Maestro atdusēsies atmatā.

Kārtējo reizi jāsecina, ka tas viss nav tik vienkārši. Ja jūs to vēl nesapratāt paši, tad varu godīgi atzīt, ka finanšu lietiņās esmu tieši tāda pati baure, kā lielāka daļa no jums un Delfu komentētājiem, tomēr tieši šī iemesla dēļ jo īpaši vēlētos personīgi intervēt Antonovu. Es saprotu, ka viņam ir finansiālas nedienas, tāpēc vēlējos tikai pateikt, ka, ja nu kāds no Vladimira paziņām šo lasa, tad ziniet, ka man ir Oyster karte, un es varu aizbraukt uz kurieni vien vajag. Varu arī izmaksāt kafiju. Un vēl varu arī ieteikt pameklēt kādu mitekli, teiksim, Vūlā, jo man šķiet, ka dzīve Londonā tādam staigājošam bankrotam kā Vladimirs tomēr ir par dārgu.