01 Decembris 2011 @ 08:46
Krājbanka  
Uzreiz sākšu ar atvainošanos, ka šis nebūs nekāds ar rupeklībām piesātināts ņirdzamgabals, kā jūs varētu būt gaidījuši, jo "Texti" taču tomēr lielā mērā pilda vietējā interneta prikolu padauzu funkcijas, un lielā mērā vietējā interneta humora izjūta tomēr sākas un beidzas pie vārda 'peža', ja vien tas trāpīgi ievietots gramatiski saistītā vārdu savienojumā Andra Kiviča nelaimīgajai grāmatai veltītā metaforā, piemēram. Šoreiz tas izpaliks. Kad tikko uzzināju par Krājbankas krahu no IrLV tvitera konta, mana pirmā vēlēšanās bija izlasīt kādā portāliņā visu pa punktiem, kas tieši tagad notiks Latvijā. Ātri vien tam sekoja vilšanās, jo atcerējos, ka Godmanis, paldies dievam, vairs nav premjers, un neviens cits šajā valstī rīcību ar tādu fatalitāti kā tango netaktē. Ziņu portālus nopludināja informācijas jūra, kurā orientēties bez politekonomijas kompasa īsti nebija iespējams. Cerēju kaut vai uz kādu feļetonu, kurā vispārīgs izklāsts ļautu vismaz nojaust, ja ne saprast, no kurienes uz kurieni tie vēji pūš, bet viss, ko es dabūju, bija 8.c klases skolnieka Nila Saksa pieteikums reģionālajam daiļdarbu konkursam par tēmu "Man ir ambivalenta attieksme pret lietām un reti kurš patīk", ko tomēr lasīt bija krietni patīkamāk par tvitera ziņu lentu, nopludinātu ar kaujinieciskiem "Paulam – špikotājam, urodam – pa purnu, urrā, urrā, urrā!" uzvaras saucieniem. Vēlos tikai piekodināt, ka tagad nebūšu tāds pats ambiciozs žurnālists kā Ancis Krauze, kurš ekonomikai pieiet ar tādu pieticību, kā Imants Kalniņš pieiet Korāna tulkošanai, un turpmākā tekstā centīšos maksimāli vienkāršotā manierē pastāstīt, kas notika, lai kaut neliela skaidrība iezagtos arī delīrija mocītajos lasītaju prātos.

Pirms divām nedēļām Lietuvas Banku valde apturēja bankas "Snoras" darbību, jo kādas pārbaudes laikā tika konstatēts, ka tajā trūkst visādu vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu vērtībā, kuri uzrādīti ārvalstu jurisdikcijā (tas pēdējais vārds nozīmē 'tiesības tiesāt'). Ārvalstu pārstāvji vienkārši paziņo, ka šādu vērtspapīru nav. Tas savukārt nozīmē, ka bankas vērtība strauji pietuvojusies, ja ne nullei, tad vismaz uz to pusi. Ārkārtas sapulcē džeki ātri vien saprot, ka šī bodīte ir jānacionalizē. Tas nenozīmē, ka no darba atlaiž visus krievus – nē nu, savā ziņā jau nozīmē, jo bankas kontrolpakete tagad vairs nepieder krievu uzņēmējam Vladimiram Antonovam (turpmāk textā - zaglis), bet gan Lietuvas valstij. Pēcāk Lietuvas centrālās bankas valde aptvēra, ka "Snoras" tomēr ir maksātnespējīga un vērsās tiesā ar prasību šo kantori atzīt par bankrotējušu, jo iztrūkums galu beigās kopā sastādīja 3.4 miljardus litu, kas nodokļu maksātājiem Lietuvā it kā nebūšot pa kabatai.

Protams, ne jau aiz līdzjūtības mūs satrauc leišu nedienas – tās mūs satrauc galvenokārt tāpēc, ka šai nolemtajai leišu bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. It kā mums visiem vēl svaigā atmiņā tas "Parex" pisaks, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jeb FKTK vadītāja Irēna Krūmane (turmpāk textā nebūs, jo ir jau uzrakstījusi atlūgumu) sacīja, ka tomēr to nevar salīdzināt, jo nauda no "Krājbankas" nav noplūdusi, bet gan tikai apķīlāta, tāpēc banka tai netiek klāt. Pašlaik "Krājbankā" konstatēts 100 miljonu latu iztrūkums, šī nauda ir ārvalstu banku kontos, bet nav pieejama. Naudas iztrūkums "Krājbankā" esot konstatēts tieši pēc šīs apķīlāšanas, kas notikusi nelikumīgi. Turklāt FKTK nezina, kad šī pretlikumīgā apķīlāšana notikusi – pirms "Snoras" pisaka vai pēc. Jebkurā gadījumā – nu jau bijušais Krājenes valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis jau sen kā laimīgi konvojēts uz Olaines cietuma slimnīcu, bet pārējiem aizdomās turamajiem valdes locekļiem Zalānam un Pelcbergam ir aizliegts izbraukt no valsts un tuvoties pārējiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem, zaglim to skaitā, kamēr noris izmeklēšanas process par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.

Tātad kāda velna pēc tur apķīlāta tā nauda, kurai nevar tikt klāt? Krājenes līdzekļi apķīlāti pēc zagļa iniciatīvas par labu citām viņa kredītsaistībām (SAAB autiņš uz līzinga, sms kredīts un tml), vārdusakot, sedzis visādus ar "Krājbanku" nesaistītus tēriņus. Apķīlāšanas dokumentu, kurš it kā esot tikai vienā eksemplārā, parakstījis pats zaglis un vēl Priedītis. Tātad pārējie valdes locekļi moška nemaz nebija lietas kursā par notiekošo, moška bija – "to mēs nezinām" (c) Mīļā Māra. Tam visam pa vidu Lielbritānijā paspēj aizturēt arī pašu zagli un Baranausku (leišu Priedītis, ja pareizi saprotu). Viņi gan visai drīz pret drošības naudu atbrīvoti, vienīgi Baranauskim tagad katru dienu arī jāreģistrējas Kentas poliču iecirknī. Nākamai tiesas sēdei šiem abiem būtu jābūt 16. decembrī. Abi noraidījuši iespēju tikmēr brīvprātīgi aizšaut līdz Lietuvai un sadarboties ar tiesībsargājošām instancēm, jo it kā jau varētu, bet zaglim besī, ka tad būtu jābrauc rokudzelžos un tā demonstratīvi, nevis klusi kā pie cilvēkiem. Vispār var just, ka zaglis pamatīgi vergo Rietumeiropas ideāliem. Pats gan tā kā no mentiem neslēpjas – kopā ar Baranausku abi paši pieteikušies Londonas mentenē, bet arī savu vainu līdz galam neatzīst un nesaprot, kāda velna pēc Lietuvai bija "Snoras" jāpārnacionalizē. Es, piemēram, nezinu, bet ļoti ceru, ka tie, kas šajā situācijā bija un ir rīcībspējīgi gan Latvijā, gan Lietuvā no baņķieru lietiņām rubī daudz, daudz vairāk par mani. Tikmēr Latvijas Valsts policija uzlikusi arestu zagļa 14 luksusa automašīnām un mājai Jūrmalā, laikam lai vismaz kaut kā atgūtu zināmu daļu no bankas zaudējumiem. Kopējā mašīnu vērtība (ar kurām zaglis nebraukā, jo ir jobans miljardieris, kas var to atļauties) vien ir aptuveni viens miljons eiro. Kāpēc zaglis pumpējis to naudu laukā no "Krājbankas"? Nu, vajadzēja visticamāk. Kādiem mērķiem gan – tur es kā Textu pārstāvis tomēr nebūšu galvenais arbitrs un nelemšu citu vietā. Mani pašu personīgi tiešām ir piebesījusi mūždien klātesošā apziņa, ka "tas viss nav tik vienkārši". Protams, vienmēr jau ir viegli vulgarizēt visu un novelt vainu uz cilvēka nenovēršamo mantrausību, uz to kāds bieds, redz, ir izrādījies kapitālisms kā tāds un kas tik vēl ne. Lai cik ļoti svarīga arī ir iesaistīšanās un tas viss, kas it kā liecinot par nevienaldzību, man tomēr tik bieži uzrodas vēlme sacīt: "Aizver, lūdzu, savu muti" gadījumos, kad tā mutes atvēršana kaut pēc labākās sirdsapziņas tomēr maitā kolektīvo apziņu. Kāds varens vīrs reiz teica apmēram tā – lielākais vairums ir tiešām idioti, un idiotam nav nekādas varas, toties vara ir vairumam. No tā man ir daudz vairāk bail, nekā no NVS kapitālu apkalpošanas.

It kā jau nekas baigi traks. Pārējās bankas pamazām pārņem savā pildīšanā visādas "Krājbankas" lietas, sola, ka arī noguldījumus atdos un visu pārējo vismaz līdz tiem 100 000 eiro, un tādi noguldītāji no visiem sastāda 99.8%. Par komponistu Paulu arī it kā varam neuztraukties – gan jau krievu oligarhi kaut paši no savām kabatām sametīs Maestro to summu un vēl Laimai Vaikulei kādu drinku uzsauks. Arī lidsabiedrību "airBaltic" valsts ir paņēmusi savā paspārnē, tā kā varam neuztraukties, ka nākamreiz, kad lidosim uz Amsterdamu, lidojuma vidū uz klāja parādīsies kredītu piedzinēji un liks samesties visiem pasažieriem tam, lai pilots neizslēdz motoru tikai tāpēc, ka aviokompānija ir bankrotējusi. Kas notiks ar zagli? Kas notiks ar pārējiem? Kas notiks ar mums pašiem? Redziet, Saskaņas Centrs taču uzvarēja – varbūt viss tiešām būs labi. Vienīgi – drošs paliek drošs – varbūt tiešām tomēr arī nākamreiz, kad jums zvana nepazīstams telefona numurs, atbildiet uz šo zvanu ar vārdiem "Mana mīļākā valoda ir latviešu valoda". Uzvarētājam balvā tiks Solvitas "Solčas" Āboltiņas firmas zīme - tonējošs šampūns "Latvian Red" krāsā.
 
 
( Post a new comment )
erbe mierplēsis[info]sveetaa_seeta on 1. Decembris 2011 - 15:34
ar skjeeles kalponi vienojaamies, ka loti labi, ka texxxti raksta ari par tik sarezgitiem tematiem ka sis. malacis. pezha.
(Atbildēt) (Link)