24 Janvāris 2011 @ 22:46
konspekts man nezināmā lka studiju kursā ar nosaukumu "zinātnes racionalitāte"  
sākšu ar atvainošanos par texxxta kavējumu, kam, protams, ir pienācīgs attaisnojums - pārmērīga alkohola lietošana sestdienas naktī.
aivar, piedod! ((c) solveiga no "ugunsgrēka")

kā jau anete minējusi savā iepriekšējā texxxtā, lai mums būtu, ko sacīt par konkrēto tematu, tematam ir jārada spēcīgas jūtas - vai nu riebums un sāpes (kardināls pujats), vai liela laime (ugunsgrēks). tā kā ir pienācis laiks sevi sodīt par izklaidīga dzīvesveida piekopšanu, šoreiz par sāpēm - tātad izglītība. pirmoreiz to, ka izglītība mēdz būt neefektīva, sapratu apmēram 15 gadu vecumā, kad devos uz savu biedru mūzikas skolas izlaidumu. tas būtu bijis mans izlaidums, ja vien nebūtu to pametusi. līdz tam bija licies, ka mūzikas skola varētu būt radījusi kaut kādas prasības pret mūziku, bet ideāli sabruka, kad mūzikas skolas absolventes kopīgi vienojās par to, ka par izlaiduma neoficiālās daļas muzikālo noformējumu parūpēsoes european hit radio, kas varbūt tolaik bija vēl super fm.

šoreiz texxxts veltīts latvijas kultūras akadēmijai. nav jau tā, kas viss tur būtu sāpes un pārdzīvojums, piemēram, starpkultūru sakaru polijas programma, kuras studenti zina, kas ir adams mickevičš (mona liza) un viņu kursa vadītājs kšištofs pleca somā nēsā iespējas praktizēties polijā (monas lizas ballīte) un tamlīdzīgi, ir kruta (informācijas avots ir kāds no sks polijas stundentiem, kurš vēlējās palikt anonīms).
bet diemžēl šoreiz mans uzdevums bija izklāstīt pārdomas par kāda lka studiju kursa vienas lekcijas konspektu, kuru studentiem devis pats pasniedzējs, kurš visticamāk ir vīrietis, jo esmu dzirdējusi, ka viņš nodročī pie katra svešvārda, ko uzrakstījis. manam uzdevumam pakārtotais uzdevums bija uzminēt, kas tas par studiju kursu, kurā tiek mācīts kas tāds.

konspektam ķēros klāt vairākkārt, te iedzerot mazliet jaunā un revolucionārā sausā sidra (tiešām labs), te mazliet uzkurījot (so-so).
dotais konspekts attiecas uz trešo lekciju kursā, un tās nosaukums ir "zinātnes racionalitāte", bet nesapriecājieties, jo nekā racionāla turpmākajās desmit lappusēs es neatradu. lai Jūs saprastu, par ko tekstā ir runa, citēšu konspekta autoru: "Pārfrāzējot Vitgenšteinu var teikt, ka katra zinātniska teorija ir atšķirīga valodas spēle, bet zinātniskajām teorijām ir jābūt ar zināmu ģimenisku līdzību, kas ļauj mums tās uzskatīt tieši par zinātniskām valodas spēlēm." domāju, ka visi saprata, par ko ir runa - šis konspekts ir tikai spēle.

konspekta autors norāda, ka valoda ir "ne tikai mūsu domu, priekšstatu medijs", bet arī komunikācijas līdzeklis, bet, manuprāt, jebkuram jēdzīgam cilvēkam ir skaidrs, ka valoda, pirmkārt, ir komunikācijas līdzeklis, un, piemēram, es līdz šim nebiju iedomājusies par to, ka tā varētu būt arī mūsu domu, priekšstatu medijs. kas pie velna tas vispār ir? medijs ir texxxti.

pasniedzēja kungs arī veltījis vienu rindiņu tieši texxxtu lasītājiem: "Tas, kurš saprot kādu valodisko izpausmi, tas uzvedas ne tikai kognitīvi kā izzinošais subjekts, tas uzvedas arī kooperatīvi pret valodiskās izpausmes autoru, tas nonāk interakcijas attiecībās ar šo autoru." ļoti pateicos par Jūs mūžam kognitīvo un kooperatīvo uzvedību, kas palīdz veidot interakcijas attiecības interneta vidē. bez kognitīvas uzvedības tas nebūtu iespējams.

kad biju tikusi līdz šai vietai, izdomāju, ka studiju kurss varētu saukties apmēram "kādu valodu lietot, ja jārunā par zinātni, bet labāk būtu, ja auditorija neko nesaprastu?", bet nākamā rindkopa krasi mainīja manas domas, radās aizdomas, ka tas varētu būt studiju kurss "naivisma vēsture", jo kā bez maz vai definīcija tiek pasniegts tas, ka, lai mēs varētu būvēt kaut kādu kontaktu ar cilvēku, jāievēro vairāki likumi, piemēram, jārunā patiesība. wtf? tik daudz attiecību ir būvētas uz meliem, ka es neticu, ka ārpus kursa "naivisma vēsture" kāds varētu tam arī ticēt. komunikācija ir iespējama arī bez patiesības. mierīgi, draugi, mierīgi. un, lai noskalotu rūgtumu par to, ka visam varam ticēt tikai 50/50, noder sandras mētras ieteikums paņemt pa 50.

teorētiski augstākajās mācību iestādēs būtu jāsniedz zināšanas, kuras pēcāk izmantot dzīvē. bet es ticu, gan jau pasniedzējs dročīšanas starplaikos pats mājās lūdz dievu par to, lai studenti sadzīviskās sarunās nesāktu lietot šādus vārdus: komunikatīvā racionalitāte, zinātnes racionālā mitoloģija, kognitīvi instrumentālā racionalitāte, konsenss, temporāla komunikācijas kopa, komunikatīvs diskurss, kulturālā un ideoloģiskā determenētība, principiālā falsificējamība, diskursīvā metateorija, interteorētiskā diskursa principiālā iespējamība, metodoloģiskais monisms.

teikšu godīgi - ja kāds sarunā ar mani mēģinātu lietot šādus vārdus, viņš dabūtu pa muti, bet sāpe nav tikai iespējā, ka kāds kultūra akadēmijas kultūras teorijas un vadībzinības bakalaura studiju programmas students/absolvents to tiešām varētu iemācīties un pielietot dzīvē. sāpe slēpjas faktā, ka cilvēkiem vispār kaut kāds tāds marazms jāmācās, kaut arī, pēc studiju programmas nosuakuma spriežot, bērniem būtu jāmācās, kas bija mona liza un kā uztaisīt monas lizas ballīti. cilvēkiem, tostarp anetei konstei kaut kas tāds ir jāmācās. turklāt laikā, kad texxxti ir pieteikti ne tikai literatūras gada balvai (tas nav joks), bet arī sviesta cibas lielāko dzērāju statusam (tas nav joks, vienīgi tāds konkurss vēl nav izdomāts), kas nozīmē, ka vēl vairāk laika nekā iepriekš mums jāvelta lietām, ko mīlam.
 
 
( Post a new comment )
gatis[info]kaplacis on 25. Janvāris 2011 - 00:42
Tu taču nekurījot!
(Atbildēt) (Link)
gatis[info]kaplacis on 25. Janvāris 2011 - 00:43
es 4 kursā iemācījos vienu vitgenšteina citātu, ja vajag atstāt uz kādu iespaidu, ļoti labi strādā.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
xxx: elīna kolāte[info]texti on 25. Janvāris 2011 - 01:14
kas zina, varbūt būtu randiņam ar Tevi veltījusi veselu texxxtu nedēļu, ja būtu uz mani atstājis to vitgenšteina iespaidu. es nekurīju cigaretes.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]bunga on 25. Janvāris 2011 - 04:23
Sķiet, ka es sajutu to sāpi... Kognitīvi, protams!
(Atbildēt) (Link)
[info]ze on 27. Janvāris 2011 - 19:49
nu katrai disciplīnai ir sava terminoloģija. ar ko "metodoloģiskais monisms" atšķiras (ne saturiski, bet pēc principa) no, piemēram, "aglomērācijas", vai "ģentrifikācijas"?

visiem šiet jēdzieniem ir nozīmē, cita lieta, ja tie tiek lietoti bez jēgas, bet nekas neliecina, ka šis ir tas gadījums.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
xxx[info]texti on 29. Janvāris 2011 - 18:17
protams, protams, bet svarīgi, cik daudz tie tiek lietoti. ticu, ka ar terminiem pāršauts pār strīpu, jo pat paši kultūras akadēmijas stundeti, lasot konspektu, neko nevar saprast.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)