Mon, Oct. 30th, 2017, 12:35 pm
Aizbraucēju attieksme

Es no sirds gribētu, lai aizbraucēji iemācītos pārtraukt attiecības ar tiem, kuru dēļ ir grūti atvilkt savu pakaļu līdz Latvijai, vai aiziet ciemos, ja esi atvilcis. Tā sūdzēšanās, ka visi rauj uz pusēm, kad atbrauc, man ir pilnīgi apnikusi. Ja tev neinteresē tā stulbā vecmāmiņa, kas tevi vienmēr gaida, tad pasūti viņu. Ja tev nav svarīgi tavi vecie draugi, tad pasūti viņus, nevis tēlo nez kādu ieinteresētību, lai pēc tam sūdzētos, ka tevi grib redzēt.
Tā es jau vienreiz skatījos, kā māte raud, kad meitiņai labpatīkas viņai acīs skatoties sūdzēties, kā viņa grib tikai ar draugu pavadīt laiku, bet visādi radi traucē, un vajadzētu jau laikam aizbraukt, jo viņi drīz var nomirt.
Es gribētu, lai man acīs pasaka - man ir cita dzīve, tu man tajā neesi piederīga, tāpēc es ciemos nebraukšu. Tas ir godīgi, nevis šitā mūždienīgā čīkstēšana, ka visi grib satikt un cik ļoti tas riebjas. Aiz mīlestības un draudzības grib satikt, jo ilgojas, jo saglabā ilūziju, ka tu neaizbrauci projām, jo te tev nekā nebija, lai gan, protams, neviens nebrauc prom, ja te kādu patiešām mīl un grib satikt regulāri. Tie ir meli, ko palicēji izdomā, nespējot pieņemt, ka aizbraucējiem viņi patiesībā ir pie vienas vietas un lielāka alga ir viss, kas interesē.
Un tas ir normāli. Ja tev nav kā dēļ palikt, tad arī lielāka alga ir kaut kas, bet tāpēc vien jau nevajag tēlot kaut kādu ieinteresētību palicējos, sevišķi vecāka gadagājuma rados, kuriem nav tās sajūtas, ka čatiņš ir satikšanās un normālas attiecības.
Es uzskatu, ka tad vai nu tu brauc un tiecies, un izturies cilvēcīgi, centies saglabāt attiecības, vai arī acīs skatoties pasaki "piedod, man žēl, bet es tagad dzīvoju citur un tu manā dzīvē vairs nekādu dalību neņem". Tas ir daudz cienījamāk nekā dirsināt visus ar tiem neaptverami sāpīgajiem izteikumiem par to, kā tu patiesībā nevienu ne mīli, ne uzskati par radu, draugu, jo tev neinteresē viņu jūtas un uzskati tās par apgrūtinošām.
Tā ir kaut kāda slimība Latvijā. Palicēji, kas cer un gaida, un aizbraucēji, kuriem ir viss jauns un skaists, un palicēji ir tikai svaru bumbas, kas negribētas karājas pie kājām.

Mon, Oct. 30th, 2017, 01:22 pm
[info]dumshputns

Tā nav vispārināma lieta. Man mani radi un draugi LV ir ļoti nozīmīgi, un kontakts ir dzīveslīnija. Cik bieži tas sanāk un cik ļoti varam iesaistīties viens otra dzīvēs ir cita lieta.

Mon, Oct. 30th, 2017, 02:57 pm
[info]mansgan

jā, viņiem tas sanāk intensīvāk, jo it kā tas atbraukšanas laiks tad nu būtu jāvelta apciemošanai. bet diez vai tas ir tikai aizbraukšanas fenomens.
daudzi, arī es nekur neesmu aizbraucis, bet lielāko daļu radu gadus desmit neesmu redzējis un arī negribu redzēt. tik vien var piekrist, ka nevajag liekuļot un braukt, un ciest zobu sāpes, ja tas nav vajadzīgs. cērt nost, un miers

Tue, Oct. 31st, 2017, 02:04 pm
[info]tethys_

Manuprāt, ka ir jācērt nost, vienalga vai aizbraucējs vai palicējs. Tā ņemšanās ar tiem, ko klusībā nicini, ir necienīga pret sevi un citiem.