Rīga ir cībelungs. Riebīgi izdarās, bet nevar nepiedot un nemīlēt. Vēlā sestdienas vakarā un agrā svētdienas rītā tā ir visai tīkama.
Sanāca to izbaudīt vairāk, kā gribējās, jo vilciens, ar kuru man būtu bijis ļoti ērti, bija atcelts pretīgo remontu dēļ, kas ietekmē man aktuālo dzelzceļa līniju. Nācās gaidīt divas stundas līdz nākamajam vilcienam. Vazājos kā rēgs pa pilsdrupām, bet nebija tik slikti. Kluss, maz cilvēku.
Tiesa, pēc 30 gadiem šajā pilsētā gribētos, lai būtu kāds, pie kura ievelties pakavēt laiku, bet... Tāda nu ir tā dzīve. Esmu reizē izvēlīgs un ļauns radījums, kas ir vientuļa kombinācija.
Taču es dabūju jaunu somiņu. Tas jauki.