Mon, Nov. 30th, 2015, 11:22 pm
Sāpīga diena

Viss būtu labi, viss ir labi, bet kā lai iemācās veidot dzīvi uz tukšuma? Ja ir visa pils, visi greznie torņi un skaistās zāles, bet trūkst pamatu, ja pils karājas gaisā, kā lai iemācās ar to sadzīvot?
Vai ir iespējams iegūt jaunus pamatus? Man būtu visa un jebkāda virspuse, visa miza, visa fasāde. Taču mana pilnīgā vilšanās manās iepriekšējās vērtībās ir pilnīgi izskalojusi pamatus. Stulbākais tas, ka pils stāv, nu stāv viņa arī bez pamatiem, karājas gaisā un kaut kā turas. Problēma ir tajā, ka man pašai pietrūkst to pamatu, tās dziļās vērtības izjūtas, ne jau tā ir obligāti nepieciešama.
Tādas dienas, kā šī, kad tā skaudrā vilšanās sajūta neliek miera, kad tas pamatu trūkums un tukšība sāp tik dziļi, ka liekas - kā tukšums var TĀ sāpēt, tās ir visļaunākās dienas.
Kur ir tā sasodītā jēga un piepildījums..?

Tue, Dec. 1st, 2015, 12:27 am
[info]pilnigigaram

sasodītā jēga ir tajā, ka tu vari aiziet prom no visa un sākt no jauna.

Tue, Dec. 1st, 2015, 02:05 am
[info]tethys_

Redzi, lai sāktu kaut ko citu, kā maziespējamu pēcnāves dzīvi, vajag kaut kādu iekšējo resursu, ticību, ka tādi pamati vispār var atkal būt. Tā ir iekšēja sajūta. Es jau saku - ārēji viss ir. Bet iekšā vairs nav ne mazākās ticības, ka tam vai kam citam ir jēga.

Tue, Dec. 1st, 2015, 03:16 pm
[info]pilnigigaram

iekšējo pamatu var veidot tikai no ārējiem faktoriem. Cilvēks nevar kļūt laimīgs sēžot uz vietas. Ir jārada ārējais ,ja tas ir, tad jāgaida, kamēr tas izsūksies cauri. Ja nav jēgas, tad jāgūst emocijas. Tā pat mirsim. šodien vai rīt

Tue, Dec. 1st, 2015, 03:51 pm
[info]tethys_

Neticu, ka pamats rodas no ārējā.