tethys_

Viss būtu labi, viss ir labi, bet kā lai iemācās veidot dzīvi uz tukšuma? Ja ir visa pils, visi greznie torņi un skaistās zāles, bet trūkst pamatu, ja pils karājas gaisā, kā lai iemācās ar to sadzīvot?
Vai ir iespējams iegūt jaunus pamatus? Man būtu visa un jebkāda virspuse, visa miza, visa fasāde. Taču mana pilnīgā vilšanās manās iepriekšējās vērtībās ir pilnīgi izskalojusi pamatus. Stulbākais tas, ka pils stāv, nu stāv viņa arī bez pamatiem, karājas gaisā un kaut kā turas. Problēma ir tajā, ka man pašai pietrūkst to pamatu, tās dziļās vērtības izjūtas, ne jau tā ir obligāti nepieciešama.
Tādas dienas, kā šī, kad tā skaudrā vilšanās sajūta neliek miera, kad tas pamatu trūkums un tukšība sāp tik dziļi, ka liekas - kā tukšums var TĀ sāpēt, tās ir visļaunākās dienas.
Kur ir tā sasodītā jēga un piepildījums..?