Ārprāts kaut kāds. Tas vakar vakara gribulis tā arī nav pārgājis. Sapņoju par foršiem, viegli sūrstošiem skrāpējumiņiem uz muguras, par zobu pēdām plecā, par apmierinājuma pilno acu skatu viņas^* acīs, skūpstu dodot, par deguna ierušināšanu viņas matos...

Klausos elinas žurnālā savākto "Nāk rudens izgleznot Latviju" un, protams, sadzirdu: "...mazliet par lielu, lai paņemtu mutē un apmīļotu...". Ehh, minetiņš... :)

Tiš, domas par seksu, tiš prom! Atdodamies darbiem un kafijai.






^* Tiem, kas vienmēr visu grib zināt - nē, te nav domāta kāda konkrēta persona, tikai norāde uz sieviešu dzimtu, jo homoseksuālas attiecības mani šobrīd īsti nesaista.