tereeze's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 60 most recent ones recorded in
tereeze's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Saturday, June 9th, 2012 | | 2:51 pm |
Kebabs ar aukstu kokakolu. | | Wednesday, May 30th, 2012 | | 6:15 pm |
Aizgāju beidzot atkal pie ginekologa. Divus gadus nebiju bijusi. Paņēma šoreiz arī dzemdes kakla analīzi, sagaidīju jaunu vēstuli, iepriekšējo tātad esmu pakāsusi un man šī pārbaude nav veikta četrus gadus. Mierināja, ka uz aci izskatās ļoti smuki. Krūtis arī smuki, taču izrakstīja mammogrāfiju sakarā ar vecumu. No tā nebūs nekāda prieka, es labāk atkal gribētu vaginālo sonogrāfiju. Šitā daktere ir viltīga, pārbaudes laikā čalo un uzdod jautājumus, tā ka es uzķeros un pat nepamanu, kas notiek, lai gan pirms tam uztraucos. Jau divdesmit divus gadus uztraucos.
Pirmdien biju pierakstījusies uz vaksāciju, arī uztraucos, lai gan tā bija tikai kāju. Taču tā atcēlās. Domāju kaut kad uztaisīt arī orientālo pilnam bikini. Citādi man liekas, ka nedaru to aiz gļēvulības. | | Tuesday, May 15th, 2012 | | 11:21 pm |
Nez vai no riteņbraukšanas man kļūs tvirtākas kājas? | | Sunday, May 13th, 2012 | | 9:11 am |
Es sapņoju, ka maziņš kaķītis bija ar diegu aiz ķepiņas cieši piesiets pie koka un nevarēja atbrīvoties, diegs sāpīgi grauzās ķepiņā. Viena meitene, kas bija ar mani, pieturēja ķepiņu, kamēr es ar mazām šķērītēm uzliektiem galiem uzmanīgi pārgriezu ciešos diegus un atbrīvoju kaķīti. | | Monday, May 7th, 2012 | | 6:38 am |
Mazie ekoloģiskie banāniņi ir tādi mazliet bikli un vienlaikus nepieklājīgi, kā mīksti pimpji. | | Sunday, May 6th, 2012 | | 5:57 am |
Vakar pārprastā taisnīgumā speciāli neielaidu citas sievietes tualetē aiz manis, lai pašas maksā, lai gan varēju iztēloties gluži labi, ka iešmaukt viņas grib ne jau aiz skopuma, bet tāpēc, ka nav 20 santīmu monētu, bet čurāt ta gribas. Gandrīz uzreiz nožēloju un sakaunējos. Nepārprotami jūtu sevī mostamies ļaunumu, žēloju sevi. Nu ja, 18. diena. | | Tuesday, April 17th, 2012 | | 10:57 pm |
No ilgstošas sēdēšanas pieaug libido, jo asinis sastājas gurnos. | | Monday, April 16th, 2012 | | 8:43 am |
Reizēm ir tādas automātiskas ķermeņa reakcijas. Es paņemu rokās citu ļaužu bēbīti un nedomājot nobučoju viņam pakausīti, kā būtu darījusi savam bērnam - lai gan varbūt šī bēbīša vecākiem vai arī pašam bēbītim tas nepatiktu. Vai arī, reiz dzērumā pilnīgi automātiski nobučoju roku draugam, kuru tas, šķiet, samulsināja kā patriarhāls žests - kaut gan, kad es tā daru savam vīram, tur nav nekā patriarhāla, tas ir vienkārši maigums un ir vienalga, kuru ķermeņa daļu bučot.
Vēl man patīk mīļu cilvēku ausis. Vēsas ausis. Man patīk arī savas, jau kopš bērnības - saņemt starp pirkstu iekšpusēm. Un arī tuviniekiem. Vīrs neiebilst, bet bērniem nepatīk, un sev tā darīt, kad citi redz, ir jocīgi un ne tik pieklājīgi. Vai bučot ausis, ošņāt, iebāzt degunu ausī. | | Thursday, February 23rd, 2012 | | 8:13 pm |
Šogad izdevās bez cepumiem. | | Tuesday, February 21st, 2012 | | 1:53 pm |
Es jau esmu teikusi, ka man nepatīk gavēnis. Tas diemžēl nav mainījies kopš atgriešanās ticībā. Var jau būt, ka man tagad ir mazliet vieglāk no kaut kā atteikties, ko es agrāk neesmu mācējusi it nemaz. Redzēsim, kā šogad veiksies ar Pelnu trešdienu, lai gan noteikumi patiesībā ir maigi. Tomēr man joprojām vislabāk patīk priecāties. Es būtu ļoti slikta puritāne. Man patīk izpriecas. Četrdesmit un vairāk pārdomu dienas man nepatīk pēc koncepcijas. Nav jau tā, ka es visu laiku ballētos, tomēr nomāc apziņa, ka jādzīvo atturīgi. Un grūti, ka nedzied alleluja. Es šodien speciāli klausos visdažādākās allelujas un magnifikātus. Pabeidzu vienu darbu, pareizāk, vienu tā etapu, un skaļi dušā dziedāju magnifikātu un tagad allelujinu, kamēr bērnu nav mājās. | | Monday, February 20th, 2012 | | 1:15 pm |
Viens no maniem homoseksuāli orientētajiem draugiem - nevis tas, ko esmu jau minējusi, bet cits - ir visai labi informēts par dažām citu personu intīmās dzīves detaļām, turklāt neslēpj šo informāciju arī no citiem, piemēram, manis. Tā, piemēram, viens labs aktieris manā prātā allaž ir komplektā ar ziņām, ka viņš neesot kairinājis kādai meičai klitoru un viņa sūdzējusies, ka tāpēc viņai šajās attiecībās neesot orgasma. Jāteic, kad viņš tēlo uz skatuves, es tomēr mēdzu to aizmirst. Vai arī viens ļoti jauks dziedātājs, man vienmēr pie viņa vārda gribas piebilst, ka viņam esot ārkārtīgi liels pimpis. | | Thursday, February 2nd, 2012 | | 10:34 pm |
Es mēģinu mīlējoties uzvesties citādi, nekā parasti. Cenšos nesteigties un nesaspringt, un neparedzēt notiekošo. Tieksme pēc kontroles manī ir ļoti iesakņojusies, grūti no tās atbrīvoties un ļauties. Domas aizklīst. Taču es cenšos citādi. Tas ir mans vīrs, es sev saku. Tā ir laulības derība, ko mēs atjaunojam. Vieni paši mēs to nevaram. Mēs nevaram būt pa īstam divatā, ja esam tikai divatā.
Man kādreiz likās debīli lūgt Dievu par labāku seksu, taču tagad domāju, ka tas ir likumsakarīgi un esmu novērojusi, ka tas strādā. | | Friday, January 27th, 2012 | | 4:57 pm |
Vēl es redzēju internetos bildi ar smuku puķīti, kas naturāli izskatījās pēc pežas. Apkārt zaļš apvalks un iekšā kā salocīts rozā zīda lakatiņš, bet uz zaļā auga cieti melni sari, un tie izskatījās diezgan riebīgi, tādi perversi un nepatīkami. | | 4:54 pm |
Pimpim ir tik maiga un plāna āda. Šķiet, man pašai tā nekur, arī intīmajās vietā nē, nav tik plāna. Varbūt tāda ir jaundzimušam bērnam, iespējams. Es jau vairs neatceros. Patīk paberzēt pimpi pret vaigu un pieri. | | Wednesday, January 25th, 2012 | | 12:19 pm |
Nu protams, vajadzēja tikai uztaisīt testu un uzklāt tīrus palagus. | | Tuesday, January 24th, 2012 | | 10:03 am |
Šoreiz atkal kavējas, un es vairākas dienas nevarēju saņemties uztaisīt testu. Sapnī tests bija pozitīvs. Es samierinājos, es jau visu laiku esmu drīzāk gatava bērnam. Tomēr man bija skumji, ka tas gadījies tā nejauši, pavirši, neizbaudot procesu. Iespējams, tas ir mans pēdējais bērns, es nodomāju, un es būtu gribējusi viņu ieņemt apzinātā atvērtībā. Man jau ar vienu pa šķirbu iespraukušos Dieva gribu pietiek. Tomēr, es sapnī sev teicu, ar to bija jārēķinās. Kā ir, tā ir. Es ierakstīju jaunumus Cibā. Es teicu draugiem, kolēģiem, studiju biedriem un pasniedzējiem, ak, jā, man te nedaudz sarežģījusies situācija, ziniet, es gaidu bērnu.
Tad es pamodos, bija puspieci, ļoti vajadzēja čurāt. Un es sapratu, viss, tagad. Es paņēmu atvilktnē testu un iemērcu čurā, un parādījās viena svītra. Tātad es esmu viena savā ķermenī. Man arī nav tāda stāvokļa sajūta. Drīzāk tas ir no svētku dzeršanas. | | Friday, December 30th, 2011 | | 3:24 pm |
Es viņam prasu bēbīti. Solos, ka pati kopšu. | | Saturday, December 10th, 2011 | | 5:05 pm |
Man te tāds kā īslaicīgs celibāts, un ir drusku grūti. Toties novērtēju, kā man ir paveicies pārējā laikā, kad esam kopā. | | Monday, November 28th, 2011 | | 1:32 pm |
Man bija divpadsmit gadu, un es zīmēju kādu māju bērnudārza teritorijā, skolas mājasdarbu, kamēr mamma ar abiem mazajiem bērniem dzīvojās turpat tuvumā. Bija brīvdiena, nojumes un rotaļlaukumi bija klusi un tukši, jo bērnudārzs bija slēgts, mēs bieži mēdzām brīvdienās tur pastaigāties.
Es piecēlos, lai aizietu pie viņiem, kad kaut ko sajutu un atskatījos. Aiz stūra bija kāds vīrietis, kurš turēja rokas augstumā nedaudz zem jostasvietas un kustināja tā, itin kā drāztu zīmuli. Vairāk neko es neredzēju, toties viņa acis! Tās skatījās manī pilnīgi neprātīgi. Es drausmīgi sabijos, iekliedzos un aizskrēju. Viņš nedzinās man pakaļ, un kad mēs tur atgriezāmies ar mammu, kurai es visu izstāstīju, tajā nojumē vairs neviena nebija. Taču, kad jautāju mammai, ko viņš īsti darīja, viņa svešādā balsī noteica - izaugsi, sapratīsi. Es izaugu un sapratu, un tagad tā ir viena no lietām, par ko es visvairāk esmu apvainojusies uz mammu. Es biju bērns, un viņai vajadzēja man to pateikt.
Tāpat, visu bērnību mani biedēja "vienai nestaigāt" un "uzmanīties", jo kāds vīrietis varot "uzbrukt, noģērbt un izdarīt pāri". Taču man neteica, KO TIEŠI man var izdarīt! Visu bērnību es prātoju, kas tad ir tas briesmīgais vārdā nesaucamais, no kā mani brīdina. Bija vēl pāris robežsituācijas, tomēr vienmēr tiku pasargāta no tiešas un fiziskas seksuālas vardarbības - atšķirībā no daudzām citām meitenēm pasaulē, kurām tā nepaveicās. Man ir vismaz viena draudzene, ar kuru tas ir noticis un kas salīdzinoši nesen, tikai tagad, pēc gadiem, ir sākusi par to runāt. Es varu tikai iztēloties, kādas šausmas viņai bija jāpārdzīvo, un tagad, kad viņa par to grib runāt, mamma un arī citi cilvēki negrib dzirdēt. Mamma negrib justies sāpināta un vainīga, draugi negrib justies neērti. Visbēdīgāk, ka temats joprojām ir tāds, par kuru cilvēki negrib ne tikai runāt, bet arī klausīties. | | Saturday, November 26th, 2011 | | 7:15 pm |
Raugoties uz seksu no Baznīcas viedokļa un pieņemot tās specifiskos noteikumus, man, tātad, ir skaidrs, ka sekss ir kaut kas lielisks un bezgalīgu iespēju pilns, tomēr es reizēm nesaprotu par fantāzijām un rotaļām. Ja laicīgajā pasaulē jebkuras seksuālās fantāzijas tiek uzskatītas par normālām un saprātīgos daudzumos gluži veselīgām, ja nav nekas īpašs, ka cilvēki mīlējoties vai masturbējot domā par ārstiem un māsiņām, par intīmo ķermeņa daļu medicīniskām pārbaudēm, par rokudzelžiem, pēršanām, izvarošanu un cita veida seksuālu vai ne tieši seksuālu vardarbību vai vismaz pazemojumu, tā sasniegdami lielāku uzbudinājumu, tad reliģiskā kontekstā šīs lietas mani mulsina.
Cik esmu izpētījusi, tad glāstu veidi no Baznīcas puses nekādi netiek reglamentēti ar noteikumu, ka galvenajā vietā tomēr ir vaginālais dzimumakts un ķermeniskā bauda tiek koncentrēta uz kopābūšanu ar laulāto draugu, svinot viens otra un Dieva klātbūtni. Es esmu rakstījusi par tādu seksu, kur aizbrauc jumts un vārdi atslēdzas, un apziņa aiziet transā, dziļā meditatīvā pieredzē un tā. Es nevaru saprast, vai no reliģijas viedokļa šis ir vienīgais ideālais variants, kā mīlēties - tikai viens ar otru un fizisko sajūtu, neiztēlojoties nekādas neķītras ainas - kas praksē, protams, ne vienmēr ir realizējams, pat ja tu dzīvo likumīgā laulībā. Es jau esmu minējusi, ka es to spēju tikai auglīgajās dienās, kad uzbudinājums konstanti dzīvo visā ķermenī, turpretī ne tik labvēlīgā laikā bieži mēdzu pie sevis visu ko iztēloties. Es, protams, varētu neiztēloties un nemīlēties vispār, taču mīlēties šajā laikā man liek pati mīlestība, kā arī es esmu tik racionāla, ka uzskatu - nevienam klātesošajam nenāks par labu, ja darīšu to bez baudas. Iespējams, es izvēlos objektīvo labumu Dieva vietā, taču patiesībā es maz zinu par šādām izvēlēm un to atpazīšanu.
Esmu toties pietiekami izglītota, lai apzinātos, no kurienes apmēram visas tās iztēles ainas nāk, esmu lasījusi Freida "Bērnu sit" un citas gudras grāmatas, taču nezinu, vai ir iespējama tāda nevainība, lai neiztēlotos neko. Ko gan mēs iztēlotos, ja mums bērnībā nekad nebūtu uzdevuši pa dibenu vai vismaz piedraudējuši nopērt, vai izstāstījuši, ka "agrākos laikos bērnus sestdienās profilaktiski pēra" - turklāt parasti pa PLIKU DIBENU, ja mēs nebūtu lasījuši Dullo Dauku un noskatījušies Fanniju un Aleksandru, kur puikas per nolaistām biksēm (man vēl tagad skrien skudriņas, atceroties vietu, kur vecā kundze pēršanas laikā pietur Aleksandra kaklu)? Ja nebūtu redzējuši verdzeni Izauru kailu piesietu pie staba? Ja mums nebūtu stāstīts, ka viduslaikos ālavas esot nostājušās speciālā vietā tirgus laukumā tā, lai anonimitātes nolūkos pleci un galva nav pieejami, bet dibens rēgojas uz āru, un visi, kas grib, varējuši pienākt, pacelt brunčus un izpist šo sievieti no aizmugures? Ja nebūtu lasījuši lubeni, kur klients izdrāž mauku ar milzīgu gumijas vibratoru? Ja nebūtu redzējuši filmu, kur puisi cietuma tualetē izdupsē, kamēr citi ieslodzījuma biedri tur viņa rokas piespiestas pie flīžainās sienas?
Kāpēc seksuālās fantāzijas gandrīz vienmēr ir tā vai citādi saistītas ar varu? Kas tas ir mūsos, kas savij šīs lietas? Vai mums tiešām pilnīgi visiem ir tā vai citādi salauztas identitātes? Vai Ādamam un Ievai pirms grēkā krišanas bija "tīrs" sekss bez šīm fantāzijām? Vai mēs tiešām teorētiski pilnībā spējam neievērot vārdus un tēlus, koncentrējoties uz mīlestību Dievā?
Starp citu, kaut ko jau mēs reizēm iztēlojamies arī tajā "bezneķītrību" seksa procesā, vai ne? Es, piemēram, vienreiz iztēlojos, ka esmu lācītis, kurš kāpj priedē. Bija ļoti spēcīgs orgasms. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|