Below are 20 journal entries, after skipping by the 80 most recent ones recorded in tereeze's LiveJournal:

[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]

Wednesday, November 23rd, 2011
9:14 am	šoreiz ir diezgan traki, vispirms pupi kā sāpīgas melones un tad bēdas. gandrīz divas nedēļas. kliedzu šoreiz drusku mazāk, toties uzprasos uz pažēlošanu. es vispār pēc būtības esmu diezgan priecīgs cilvēks un šīs bēdas man nav dabiskas, lai gan kā es varu zināt, kura hormonu kombinācija ir dabiskāka. pēc aprēķiniem vajadzētu būt rīt, bet es jau ceru, ka sāksies šodien. jāiet kaut kas sev nopirkt, varbūt paliks labāk. (Comment on this)
Monday, November 7th, 2011
7:02 pm	Viņam ir ļoti sāpējusi mana šķietami nekaitīgā spēlīte, iedvesmas avots, staigāšana pa naža asmeni, acīs skatīšanās, dejošana, divreiz pabučošanās. Turklāt pēdējo ierakstu par šo tēmu es neesmu pat aizslēgusi, itin kā gribēdama, lai viņš izlasa. Viņš gan saka, ka tāpat būtu sapratis. Nuja, viņš jau nav stulbs. Vispār, es tomēr esmu bijusi tik vieglprātīga un nežēlīga. Mūsu laulību ir izvilcis Dievs, tas ir fakts. (Comment on this)
11:20 am	Šķiet, ķermeniski es to pirmo reizi apzināti nojautu otrajā klasē, kāpjot pa kārti. Sākumā nekas nesanāca, bet pēc kāda laika es jau varēju tikt līdz pašai augšai - man bija vairāk spēka. - Malacis, teica fizkultūras skolotāja, - var redzēt, ka esi sākusi trenēties basketbolā. Tomēr fakts, ka sasniedzu sporta zāles griestus, neatrisināja spriedzi un saldo satraukumu manos gurnos, kurš radās, tiem pievelkoties uz augšu. "Man patīk tā sajūta", es naivi teicu. Nezinu, vai draudzenes saprata, ko es domāju, kad piekrītoši pamāja. Sajūta bija tik kairinoša, taču man nebija ne mazākās nojausmas, kā tikt tālāk. Es biju to aizmirsusi, bet tagad dažkārt atceros pirms vaginālā orgasma, kad ir dziļa visu to iegurņa pamatnes muskuļu līdzdalība. Reizēm pat iztēlojos šo kāpšanu. (Comment on this)
Tuesday, October 11th, 2011
8:56 am	Vakar pirms un pēc seksa norunājām līdz trijiem naktī. Viņš ir jau sen lasījis šo žurnālu, arī slēgtos ierakstus, kurus tieši viņam nevajadzēja lasīt, lai nesāpētu. Nuja, ņemot vērā viņa profesiju, bija naivi iedomāties, ka tā nav. Sākumā, kad rakstīju šeit tikai no darba datora, teorētiski bija iespējams no viņa to noslēpt, bet vēlāk vairs ne. Turklāt es pati reiz, kad nekā slēpjama te vēl nebija, tiku neuzmanīgi izpļāpājusies, ka tāda lieta ir, taču, tā kā viņam ciba pārāk neinteresē, šķita, ka tas palika bez sekām. Bet tomēr ne. Labās ziņas ir tādas, ka netiku īsti melojusi, un ka sāpīgā nebija daudz, kā arī viņu neaizskar, ja stāstu par mūsu kopīgo seksu. Tomēr skumji par visu. Es neesmu pārāk dusmīga, un arī ārpus "pati vainīga" nevaru pārmest vai nosodīt. Es pati savulaik esmu kāri lasījusi vairāku sev tuvu cilvēku slepenās dienasgrāmatas, tad, kad tās vēl tika rakstītas uz papīra. Tikai nesen mani no šīs tieksmes kaut cik izdziedēja ciba un ticība. Tā nu pamazām tik atraisītai izpausmei, kāda tā bija šī ž. sākumā, ir pienākušas beigas. Jā, tas ir jebkura paralēlā žurnāla brīvības dabiskais gals. Vispirms tu netīšām atklājies vienam, otram, trešam, un tā tas aiziet. Ja sākumā bija tikai sekss un koncepcijas uzturēšanai vēl ēdiens, tad pamazām es te sāku rakstīt visu, ko likās nepieklājīgi rakstīt tur. Pie tā tad varētu mēģināt vēl pieturēties, jo gribas tomēr saglabāt šo kā alternatīvu vietu. (2 Comments |Comment on this)
Monday, October 3rd, 2011
12:29 pm	Man jums tomēr jāpastāsta, ka šoreiz man nebija premenstruālā sindroma. Vispār. Nemaz. Biju priecīga līdz pašām beigām, nevienu negruzīju un pat libido drusku bija. Lūdziet un jums tiks dots. (Comment on this)
Tuesday, September 6th, 2011
9:56 pm	Cik tas ķermenis tomēr viltīga padarīšana. Draugs man piezvanīja ar lietišķu informāciju, es biju tikko pamodusies, runāju mierīgi, bet pēc sarunas izplūdu asarās. Un visu vakaru ir bēdīga sajūta ķermenī, lai gan man nav nekāda pamata apvainoties. Viņš nav man nodarījis pāri, es vienkārši esmu viņam pārāk pieķērusies un pārāk gaidīju kādu kopīgu notikumu, kur, izrādās, viņam prioritāras būs savas attiecības un sava otra puse, kas ir tikai normāli. Es visu saprotu, bet man ir ķermeniskas bēdas, ar kurām es savukārt sāpinu savu partneri, jo raudu drauga dēļ, kurš man ir pārāk svarīgs. Un protams, būtu sliktāk, ja mums šo katram savu attiecību nebūtu un mēs būtu vieni paši, nelaimīgi un ar daudz brīva laika draudzībai, dzertu un mierinātu viens otru. Tagad esam laimīgi un atsvešināti, draudzējamies "ar ģimenēm", cepam kūkas un laicīgi ejam mājās, un guļamistabās cits pie cita neejam. Tikai ir apnikuši tie komplektiņi, gribas cilvēkus pa vienam un pa īstam. (Comment on this)
Wednesday, August 31st, 2011
2:15 pm	Vakar tā sakliedzu, ka viņš pārradies palika gulēt lielajā istabā uz dīvāna. Varbūt labi vien bija, jo šobrīd mani arī naktī miegā viss kaitina, visu laiku liekas, ka tiek pārkāptas manas robežas un ka man neļauj elpot. Lai gan strīds protams nav labi, pēdējo reizi trakākais bija pirms 4 gadiem, kad vispār aizskrēja no mājām prom. (Comment on this)
2:14 pm	Kungs, ja Tu gribi, noņem man to premenstruālo sindromu, tieksmi kliegt un dauzīt priekšmetus, tomēr ne mana, bet Tava griba lai notiek. (4 Comments |Comment on this)
Tuesday, August 23rd, 2011
10:51 pm	Meita pārmet, ka guļu kaila. Viņai par to esot kauns. Un ka staigājot pa māju "plika", kaut es jau labu laiku tiešām ļoti cenšos nestaigāt pa māju plika. (2 Comments |Comment on this)
10:25 am	Pēc intensīviem pārgājieniem vairākas dienas pēc kārtas krītas svars un mazinās celulīts, arī ja ēd dūšīgi. (2 Comments |Comment on this)
Monday, August 8th, 2011
11:24 am	Nekad vairs neņemšu nost ne Gelish, ne Gelous, ne citu tāda veida laku mājas apstākļos:( tagad sēžu ar nagu eļļu uz mazliet sabojātiem kāju pirkstiem un domāju, ka šitādi - nelakoti un īsi apgriezti nagi tomēr izskatās daudz mīļāk un psiholoģiski jūtas elpojošāk nekā "kopti" ar to klaudzošo, noturīgo, lai gan turējās labi un nav izslēgts, ka augusta beigās neuzlieku vēl kādu franču lakojumu, sarkanu gan laikam vairs ne. (Comment on this)
Monday, June 13th, 2011
9:53 pm	Meita prasa "Kas tas tāds vannasistabā par violetu knupīti?" Es izstāstu, ka tā ir menstruālā piltuve un kam tā domāta. Meita: "Es gan lietošu tikai paketes. Man no tamponiem ir bail, vēl pazudīs vēderā!" Dēls: "Mums skolotāja teica, ka meitenēm sākas jau deviņos gados, bet puikām divpadsmit." Es: "Mēnešreizes???" Dēls: "Nē, pubertāte." Tā nu viņi ir ieviesušies arī šajā žurnālā, kurā es no sākuma gribēju rakstīt par sevi kā par sievieti, nevis māti. Toties vīrs manī visvairāk mīl sievieti mīļāko, nevis savu bērnu māti. Šķiet, viņam bērni ir tikai neizbēgams komplekts, ņem sievu un bonusā dabū bērnus. Ironiski, jo man mātišķība ir tik svarīga. Taču īstenībā tas ir labi, man laikam ir ļoti paveicies, ka viņam vajag tikai mani, mani, mani, ka es pati esmu viņam vissvarīgākā. (1 Comment |Comment on this)
Saturday, May 14th, 2011
11:27 pm	Pēdējā laikā ļoti mīļas un sirsnīgas attiecības ar vīru, ar gadiem tās kļūst saudzīgākas, bet man ir neērti to plašāk stāstīt vai pievērsties detaļām. (Comment on this)
11:24 pm	Nopirku atlaižu kuponus uz Bodies Revealed. Man ļoti gribas turp aiziet, un neliekas neētiski, gandrīz nemaz. Ļoti interesē cilvēka ķermenis. (Comment on this)
Friday, March 25th, 2011
4:11 pm	Šonakt sapņoju par kādu vīrieti ar tik resnu pimpi kā doktora desa. Viņš kails mierīgi sēdēja klubkrēslā kādā foajē, bet lielais pimpis bija labi saskatāms. Un es nodomāju, tad tādam tam jābūt. Taču no rīta mums bija ļoti foršs sekss ar to pašu parasto vīra pimpi. (Comment on this)
Wednesday, March 16th, 2011
8:41 am	Mēnestiņis grozījās brīžam jaun(i)s brīžam vecs. Vispirms es pieņēmu domu par bērniņu, tad es samierinājos, ka kādu laiku nebūšu "sieviete fertilā vecumā", un tad tomēr sākās. (Comment on this)
Tuesday, March 15th, 2011
3:55 pm	Es nezinu, kā lai dzīvoju tālāk. Esmu pēdējos gadus bijusi tik ļoti atkarīga no cikla, ka tagad, kad tas ir nojucis, es nesaprotu, kā lai es jūtos un ko varu sagaidīt. Testu veicu, negatīvs, bet es taču nevaru ievilkt šo pms sajūtu uz nezināmu laiku! Cerams, tā nav pāragra menopauze. Protams, es iešu pie ārsta, ja vajadzēs, un visu risināšu, bet kā lai es dzīvoju tagad, ja ilgstošajai sliktajai pašsajūtai un kašķīgumam neseko gaidītais atvieglojums un tad divas mirdzuma nedēļas? Man tagad būs jābūt vienkārši cilvēkam un es nevaru bendēt dzīvi sev un citiem it kā hormonu dēļ. Es no tiem hormoniem vairs nekā nesaprotu. Paliek tikai dvēsele. Ir gavēnis. (Comment on this)
Thursday, March 10th, 2011
8:55 am	Uz maizes un ūdens, protams, nesanāca, bet galvenokārt tāpēc, ka izbeidzās maize, aizmirsu nopirkt. Tātad ēdu - 1.brokastīs maizi 2. Pusdienās griķus ar pienu un, ak vai, sausos cepumus, kuriem gan piemita aizdomīgi pasaulīga kondensētā piena garša 3. launagā šos pašus cepumus un tomēr vēl vienu kafiju 4. vakariņās atkal griķus, nu, vienīgi porcija varbūt par lielu, jo noteikumos ir tādi mistiski formulējumi kā ēst līdz sātam 1x dienā, un pārējās reizes atļauts "nedaudz iestiprināties". Ej nu saproti, ko nozīmē viegli iestiprināties. Tā kā vakariņu griķu bļodiņa tomēr bija mazāka par pusdienu, tad es sev ieliku ieskaitīts. Ā, vēl apēdu gabaliņu apelsīna un dažas šķipsniņas skābu kāpostu. Ņemot vērā, kā es ēdu parasti, šis bija tiešām stingrais gavēnis, stingrāku man nekad nav izdevies ievērot. Arī šis kaut cik izdevās tikai tāpēc, ka nesatiku mammu, nekur negāju un neko citu negatavoju, ģimene ēda pelmeņus. Neteikšu, ko es darīju pēc pusnakts. (Comment on this)
Wednesday, March 9th, 2011
9:37 am	Šodien sākas stulbais gavēnis. Mēģināsu šo vienu dienu izturēt uz maizes un ūdens, nu labi, pusdienās kādus griķus vēl varētu. Izdzēru arī krūzīti kafijas, vairāk tad nevajadzētu. No rītdienas tie, kas nav praktizējoši pareizticīgie, var ēst ko grib līdz Lielajai Piektdienai. Var arī no kaut kā atteikties. No saldumiem vai no cibas, vai. Nezinu, pieļauju, ka neatteikšos. (Comment on this)
Monday, February 28th, 2011
2:26 pm	Man bija 12 gadu, un es braucu trolejbusā uz zīmēšanas nodarbību. Trolejbuss bija diezgan pilns, bet ne pavisam piebāzts, un tajā gadījās grābstītājs. Es stāvēju, man kājās bija brūnas velveta bikses, un grābstītājs no mugurpuses iebāza roku man kājstarpē un pataustīja. Es ļoti samulsu, zināju, ka tā darīt nedrīkst un ka to nedrīkst pieļaut. Aizlavījos uz priekšgalu, kur man izdevās apsēsties. Taču vēl vairāk mulsu tāpēc, ka man šis pieskāriens bija bijis patīkams, ka pēc ķermeniskās sajūtas drīzāk gribējās ļaut, lai viņš turpina. Tāpat arī kādā 9.klasē, kad punduris kanālmalā uzbāzās visām meitenēm ar pirmās latvijas sudraba latiem, lai tikai atnāk un paskatās, tikai paskatīties, viņš lūdzās, un es protams, tāpat kā citas labi audzinātas meitenes, novērsos un gāju prom, bet īstenībā sirds dziļumos gribēju redzēt viņa pimpi. Un vēlāk, augstskolā praksē, kad dzīvojām tādā istabā, kurā netika ievērotas nekādas cilvēktiesības, kādu nakti man virsū uzkrita piedzēries un ļoti smags kursabiedrs. Mēs ar divām draudzenēm gulējām kopā sabīdītās divās gultās, bet viņš uzkrita tā, ka man vairs nebija īsti vietas, un nevarēju arī viņu, piedzērušu un ļoti smagu, desantā dienējušu muskuļaini, pārvietot, tā nu gulēju viņam blakus, viņš sāka pilnīgā bezfilmā grābstīties, aizbāza man roku aiz krekliņa un saņēma krūti, man būtu vajadzējis kaut kā sargāt savu godu, un es beigās arī pārvācos gulēt uz grīdas, taču man nācās sev atzīt, ka viņa pieskāriens manai krūtij bija patīkams. (3 Comments |Comment on this)