vai tu ilgojies pēc pilsētas neejot instagramā? vai tev gribas būt bārā un haosā braucot pa laukiem? visticamāk, ka kaut kad gribas, bet krietni retāk nekā to provocē instagrams, tik reti, ka to var noorganizēt un iekļaut dzīve, tai nav jābūt visai dzīvei.

es pie sevis domāju, ka ja man kaut kas pietrūkst tikai pēc tam, kad redzēju to instagramā, tad tas nav īsts, jo insta uz to vien strādā, lai man gribētos pepsi un teva sandales pēc tā apmeklēšanas.

man ir bijis tā, ka esmu kkc un domāju, kaut būtu kaut kur dabā jūru klausīties vai zvaigznes skaitīt, bet esot dabā būt cilvēkos gan gribas tikai uz dzimšanas dienu un jaungadu.

(Reply to this) (Thread)

paldies, šis ir ļoti noderīgi. mazliet ar skepsi skatīties uz ilgām, ko provocē soctīkli, nevis pašas impulsi. es esmu ļoti viegli ietekmējams cilvēks un pēdējā laikā jūtu, ka tīkli manī rada neizpratni par pašas identitāti un vēlmēm. šķiet, ka būtu jādara kaut kas vairāk, bet šis priekšstats ir neskaidrs, tādējādi vēl vairāk dzenot stresā, jo nesaprotu - kas tad īsti man būtu jādara un vai mani sapņi ir "pareizi".

protams, ka man tāpat pietrūkst vakaru bāros, bet tas drīzāk ir draugu dēļ. es esmu no viņiem ļoti tālu, un man sāp katrs atsūtītais selfijs no kkc terases. esot bārā, es pēc dabas neilgojos, jo man patīk tas troksnis un cilvēki. nogurdina, bet patīk. esot dabā, es par bāru, trokšņa un cilvēku eksistenci aizmirstu. varbūt, kā tu saki, jāvadās pēc tā.

(Reply to this) (Parent)