jā.

sūds, ka īsa, bailīgākais, ka jaunība (un te es visvairak domāju fizisko ķermeņa nolietojumu) ir īsa, ar katru gadu arvien vairak saprast omes un opīšus, kuri pāri visam tev vēl veselību.

bet netērē laiku pieaugšanas bubulim, tādas sajūtas kādā brīdī, domāju, piemeklē ikvienu. labāk tad tīsties un daries virzienā, kur velk.

(Reply to this) (Thread)

ai, zini, par to veselību es pat domāt negribu, haha. pagaidām tā ir tikai tāda karjeriska vilšanās sevī. pienāks tie 30, uzbruks arī domas par fiziskās jaunības aiziešanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Veselību gan saglabāt ir izi pizi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tiešām? tad kāpēc visapkārt tik daudz slimu ļaužu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka viņi to nedara

(Reply to this) (Parent)

tieši tā arī būs :D

(Reply to this) (Parent)

nezinu, varbūt tas ir dumji, bet, kad domāju šitādas domas, vienmēr atceros visus tos stilīgos "second life" stāstus, kur cilvēks pat nav bijis nelaimīgs, bet vnk ir nodzīvojis vienu dzīvi, un tad četrdesmit gadu vecumā sāk kaut ko pilnīgi citu. un, jā, labi, veselība vairs nebūs, bet veselība ir tikai viens dzīves aspekts. visi cilvēki, kas atrod vai pamet reliģijas, maina karjeras, sāk modeļa karjeru tikai pēc 65 utt. utjp.

man liekas svarīgi nodzīvot visādas dzīves, un arī šai, stagnācijas dzīvei, bija/ir sava vērtība.

cilvēki pārāk daudz skatās uz izlijušu laiku kā kaut ko, ko žēlot, jo nevar saslaucīt atpakaļ bļodā. tā ir laika daba, tāds tas vienmēr būs.

jaunība nav kaut kāda supervērtība, tu no tā sava ceturtdaļmūža tāpat lielu daļu pavadīji, mēģinot salikt kopā teikumus un diršot biksēs - tas laiks neskaitās! nu neesi tu ceturdaļmūžu iztērējusi, labi ja gadus četrus tev bija iespēja pašai kaut ko domāt un darīt. un tas laiks bija jāpavada, mēģinot nenomirt badā un savākt visu savu dzīvi tik daudz, lai tiktu līdz terapeitam.

you'll figure it out. you are just getting started.

(Reply to this) (Thread)

that's what scares me. that i'm just getting started. bet man šķiet, ka šī saruna mums jau ir bijusi. tas ir tas dumjais ar citiem salīdzināšanas aspekts, ko tieši gadu skaita ziņā ir ļoti grūti nedarīt. cilvēkam, kas agrāk nonācis šajā dzīves punktā, ir vairāk laika tikt tālāk. un, ja viņš vēl arī nesmēķē un nedzer (atšķirībā no manis), tad tā atlikušā laika atšķirība ir vēl lielāka, ha.

bet tas jau tikai tāds sīkums. kā teicu vairsneat - es ar to dīlošu tāpat kā ar visām citām problēmām. ignorējot. tikai šajā gadījumā, man tā liekas, ignorēšana ir pareizais risinājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vēl jau ir tīri subjektīvais faktors - vai tas, kur tas cilvēks ir nonācis ātrāk par tevi (jomā vai nejomā) ir tas, kur viņš grib būt, varbūt viņš grib ko citu

man kaut kādā mērā patīk amerikāņu popkultūras pieeja. embrace it, own it u.t.t. nu ka tu pieņem visu kas ir bijis kā neatņemamu un būtisku faktoru, kas tevi, tavu personību, pieredzi un dzīvi ir padarījis tieši tādu. bet ir dažreiz grūti ar šo, jā

(Reply to this) (Parent)