paldies par komentāru!

mentālo resursu ierobežotais daudzums man arī bija ienācis prātā kā iemesls šai problēmai, bet man ļoti nepatīk, ka ieraušanās sevī, kas ir neatņemama terapijas procesa sastāvdaļa, traucē manām attiecībām - gan romantiskajām, gan draudzīgajām. es jūtos vēl vairāk neiederīga it visos sociālajos dzīves kontekstos. tādēļ, lai arī zinu, ka nākamā sesija būtu jāvelta iepriekšējās turpinājumam (jo mēs nonācām pie koncepta, ko jāiemācās izmantot), plānoju par šiem uztraukumiem runāt ar terapeiti.

es nejūtos iederīga (un nekad neesmu jutusies) pat savu vistuvāko draugu grupā. skatos uz iekšējām saitēm starp pārējiem un jūtu skaudību. man šķiet, ka viņi ir "mani cilvēki", tādēļ doma par viņu atmešanu šķiet biedējoša. gan jau šis ir tikai tāds posms.

(Reply to this) (Parent)