109 (es pārāk daudz domāju par savu ķermeni) |
[4. Aug 2017|14:29] |
|
|
|
Comments: |
tas izklausās pat sliktāk. vai tu esi dzirdējusi par tādu lietu kā terapija? (;
kaut reiz pienāktu brīdis, kad man būtu tik daudz laika un naudas, lai atļautos tādu ekstru kā terapija.
excuses, excuses, kinomeitene
ja terapija nozīmētu, ka man jāatsakās no manā dzīvē tik svarīgas lietas, es īsti nezinu, vai tas tiešām būtu tā vērts.
vai tu dzīvotu bez elektrības, veļasmašīnas vai apkures, ja "nebūtu naudas"? tas viss ir par prioritātēm un plānošanu. es spēju saprast, ka tu terapiju negribi likt prioritāšu augšgalā. bet neattaisnojies ar to, ka trūkst resursu. tas viss ir apejams.
bet tieši par to es runāju, kad saku, ka man trūkst resursu. "man nav naudas un laika, lai turpinātu dzīvot tādu pašu dzīvesveidu un papildus vēl ietu uz terapiju." jo manā uztverē terapija ir ekstra.
bet terapija nav tāda ekstra, uz ko tu tiecies. vienmēr būs vēl vairāk festivālu, uz kuriem aiziet, filmu, kuras noskatīties, drēbes, kuras nopirkt. man liekas muļķīgi teikt "kaut pienāktu tādi laiki", ja tādi laiki var pienākt arī šodien, ja tu tam pieķertos. melīgi. vienkārši saki - es negribu.
nav ekstra, bet, zinot, cik nolāpīti dārga tā var būt - nu, ir saprotams, kāpēc daži cilvēki to nevar atļauties. ja 30 eiro ir kā minimums par vienu sesiju, tad beigās sasummējas par 120 eiro mēnesī vismaz. es pie terapeita gribēju iet vairākus gadus, bet ar savām studentiņa algām es vienkārši to nevarēju atļauties. pateikt, ka tas viss ir negribēšana un nepareiza prioritāšu sistēma, ir tiešām īpatnēji, manuprāt.
Šeit runa ir par cilvēku, ko dzīvē pazīstu (un līdz ar to redzu vairāk slāņu terapijas neapmeklēšanai), un kura draugi (tai skaitā arī es) ir gatavi diezgan nopietni palīdzēt finansiāli, ja šie tēriņi nepieciešami terapijai. Pie tam, šis cilvēks ievērojamu aizņēmumu jau reiz ir veicis - aptuveni divu mēnešu terapijas apmēros - lai brauktu uz citas valsts kinofestivālu, tāpēc šeit es konkrēti atļaujos "uzbraukt" par prioritātēm. :) | |