| 109 (es pārāk daudz domāju par savu ķermeni) |
4. Aug 2017|14:29 |
es kailumā jūtos ērti. man patīk dzert rīta kafiju kailai, smēķēt kailai un pieglaust kaķēnu pie savas atkailinātās miesas. tāds mīkstums un maigums visapkārt. vienatnē nav jādomā par ķermeņa neglītajiem aspektiem. vienatnē es spēju ķert mirkļus uz galda noliktajā vienīgajā spogulī un pat priecāties par auguma līnijām. man ļoti patīk manas kājas un muguras izliekums. attiecīgos leņķos arī viduklis un krūtis. tā kā man nav lielā spoguļa, tajā redzamajam attēlam netraucē seja vai kaut kādas ne tādas proporcijas.
nonākot blakus citiem cilvēkiem - vai pat tikai iedomājoties par tiem -, šo maigumu aizklāj kauns. vainas apziņa par atļaušanos pieņemt, ka esmu glīta. sāku mentāli sevi pērt, nolaižu acis un cenšos noslēpties aiz savām rokām. aizvelku aizkarus. fiziski un mentāli.
bet vismaz kaķim patīk mans mīkstais vēders. ar ķepiņām mīcās un murrā.
papildināts: sapratu, ka peldēties labprātāk ietu kaila, ne peldkostīmā. |
|