109 (es pārāk daudz domāju par savu ķermeni) |
[4. Aug 2017|14:29] |
|
|
|
Comments: |
bet terapija nav tāda ekstra, uz ko tu tiecies. vienmēr būs vēl vairāk festivālu, uz kuriem aiziet, filmu, kuras noskatīties, drēbes, kuras nopirkt. man liekas muļķīgi teikt "kaut pienāktu tādi laiki", ja tādi laiki var pienākt arī šodien, ja tu tam pieķertos. melīgi. vienkārši saki - es negribu.
nav ekstra, bet, zinot, cik nolāpīti dārga tā var būt - nu, ir saprotams, kāpēc daži cilvēki to nevar atļauties. ja 30 eiro ir kā minimums par vienu sesiju, tad beigās sasummējas par 120 eiro mēnesī vismaz. es pie terapeita gribēju iet vairākus gadus, bet ar savām studentiņa algām es vienkārši to nevarēju atļauties. pateikt, ka tas viss ir negribēšana un nepareiza prioritāšu sistēma, ir tiešām īpatnēji, manuprāt.
Šeit runa ir par cilvēku, ko dzīvē pazīstu (un līdz ar to redzu vairāk slāņu terapijas neapmeklēšanai), un kura draugi (tai skaitā arī es) ir gatavi diezgan nopietni palīdzēt finansiāli, ja šie tēriņi nepieciešami terapijai. Pie tam, šis cilvēks ievērojamu aizņēmumu jau reiz ir veicis - aptuveni divu mēnešu terapijas apmēros - lai brauktu uz citas valsts kinofestivālu, tāpēc šeit es konkrēti atļaujos "uzbraukt" par prioritātēm. :) | |