Viens ir ieraudzīt bildi spogulī, viss pārējais kas seko pēc tam jau ir sagrozīti vērtību spriedumi apziņā.

(Reply to this) (Thread)

bet nav taču noliedzams, ka stalta stāja, neizgāzies vēders un taisna mugura ir daudz pievilcīgāk par pretējo. tīri tādēļ, ka veselīgāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas nu kuram šķiet pievilcīgs. Visas nopīpējušās, nodzērušās rokzvaigznes tomēr kaut kā tik un tā bija un palika seksa elki. Pievilcība ir kaut kas cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, viņu šarms slēpās dzīvesveidā, mūzikā un attieksmē. un pievilcību vispārējā nozīmē tieši tas arī veido, es piekrītu. taču svarīgi ir patikt arī sev. nekaunēties no sava ķermeņa. nebūt tādam ļumīgam kartupelim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, ir svarīgi patikt sev. Bet arī tas nenāk no izskata. Ja nemācēsi, kā tas ir - mīlēt sevi - nemīlēsi arī tad, kad izskatīsies tā, kā gribi. Vajag mīlēt UN gribēt izskatīties vēl labāk. Nevis mīlēt tikai tad, kad izskatīsies vēl labāk. Pati raksti, ka tā kauna izjūta tā pat nemotivē.

Vēl man liekas, ka kaunēšanās lielā mērā nāk arī no ārpuses. Es sāku kaunēties mazāk, kad dabūju paskatīties uz to, ka citi cilvēki arī nav perfekti, bet tik un tā skaisti, nevis uz Holivudas fotošopētajām dāmām vai mākslas foto aktiem. Izaudzināju no sevis ārā to iekšējo šausmināšanos, kad redzēju citiem riepas, matiņus, pumpas un vēl nez ko. Uzreiz vieglāk palika.

Man viskautkas ļum, pumpains dibens, matiņi visur... varētu labāk, un dažreiz kaut ko daru, bet mīlu bez nosacījumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja jau tā pat mīlu sevi, tad arī lielāks prieks, kad kaut ko sanāk uzlabot sevī. Nevis vilšanās, ka tikai vienu mazu lietu salaboju, bet viss pārējais joprojām vietā. Tas demotivē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pareizi jau tu runā. un citos cilvēkos es neredzu pumpas, matiņus, riepas vai ko nu vēl, viņi visi ir tik sasodīti skaisti. vismaz to soli es tad laikam esmu spērusi.

tikai sazin, kur tad, ja ne kaunā un nepatikā, šo motivāciju meklēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt kaut kādā sacensības sparā? Pašai ar sevi, dzenoties pēc jauniem sasniegumiem. Uzstādot mērķus un tad ar lielu gandarījumu guļot uz grīdas jēlu vēderu pēc izcīnītajām 30 presītēm. Vēl var kopā ar citiem, bet visvairāk jāiemācās izbaudīt process, lai ir tik forši kā naktī braukt ar velo.

Es šito arī vēl mācos un ļoti gribu iemācīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, šo apgūt nav viegli. man nestrādā ne sacensības gars ("ai, kāda gan vispār jēga?"), ne kopā darīšana (ja tas ir kaut kas, kur nejūtos stipra, es negribu, lai kāds mani redz to darām). vēl neesmu sapratusi, kas vispār jebkad mani spēj motivēt. uz jebko. reizēm spīts, bet īslaicīgi.

(Reply to this) (Parent)