Ja jau tā pat mīlu sevi, tad arī lielāks prieks, kad kaut ko sanāk uzlabot sevī. Nevis vilšanās, ka tikai vienu mazu lietu salaboju, bet viss pārējais joprojām vietā. Tas demotivē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pareizi jau tu runā. un citos cilvēkos es neredzu pumpas, matiņus, riepas vai ko nu vēl, viņi visi ir tik sasodīti skaisti. vismaz to soli es tad laikam esmu spērusi.

tikai sazin, kur tad, ja ne kaunā un nepatikā, šo motivāciju meklēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt kaut kādā sacensības sparā? Pašai ar sevi, dzenoties pēc jauniem sasniegumiem. Uzstādot mērķus un tad ar lielu gandarījumu guļot uz grīdas jēlu vēderu pēc izcīnītajām 30 presītēm. Vēl var kopā ar citiem, bet visvairāk jāiemācās izbaudīt process, lai ir tik forši kā naktī braukt ar velo.

Es šito arī vēl mācos un ļoti gribu iemācīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, šo apgūt nav viegli. man nestrādā ne sacensības gars ("ai, kāda gan vispār jēga?"), ne kopā darīšana (ja tas ir kaut kas, kur nejūtos stipra, es negribu, lai kāds mani redz to darām). vēl neesmu sapratusi, kas vispār jebkad mani spēj motivēt. uz jebko. reizēm spīts, bet īslaicīgi.

(Reply to this) (Parent)