atmiņas par domām

esmu šaubu laikā, ļoti neproduktīvā laikā. domājot atpakaļ, viena no svarīgākajām lietām man ir bijis aptuveni tas, ko tu saki, dažkārt tas izpaužas kā "kliegšana par pasaules meliem", konstruktīvāk - kā mēģinājumi pārnest faktu apstulbinošo un griezīgo kvalitāti vārdos. bet, lūk, ja sarežģītā realitāte un tās atspoguļošana ir galvenais, kā tas, manuprāt, arī ir, tomēr paliek arī jautājums par pašu darbu radīto realitāti, kuras ietekmi, ja tāda vispār ir, nevar prognozēt. what I'm getting at -- kāpēc pievēršu uzmanību tam, kam pievēršu uzmanību? un ko nodaru īstenībai, šo uzmanību pievēršot?

(Reply to this)