turpinu iet dziļāk savā jaunajā hobijā "pastaigas pilnīgā tumsā". dziļi laukos un prom no šosejas tas ir vēl krutāk. vakar bija nokusis, zeme elpoja, daudzdimensionāla intimitātes telpa. tumsā un ārā atveras jaunas maņas. jutu zarus un ūdeni kustamies sevī, gribēju skriet kā dzīvnieks (paldies arī vivo barefoot hiking boots). jūtu vēlmi lietot ne tikai kājas, gribas kaut kur ķerties, vilkties, rāpties, lai var just arī plecus un starpribu muskuļus. tagad uzsnidzis, mazliet gaišāk, bet tomēr, tas ir apģērbs. meikaps. vēlos zemi just pa taisno. kāds te cibā jau ir aprakstījis to sajūtu, kad pēc ilgāka laika ir nokusis sniegs un tu atkal viņu ieraugi un viņa veras tev pretī. :
Comments
Tie vivo zābīši ir silti? Visu laiku skatos uz tiem, bet nav pārliecības, ka piemēroti LV klimatam.
(Reply to this) (Thread)
tur ir tāds prikols, ka barefoot apavos mazāk salst kājas, jo pēda visu laiku ir nodarbināta. mēs somijā mierīgi pa -25 staigājām. sala tikai braucot ar riteni, jo tad pēdas kauli tā nestrādā.
|
Lūk, ja staigā, tad tā droši vien arī ir. Ja es sēžu parkā kamēr dēls skraida, tad gan salst.
(Reply to this) (Parent)