atmiņas par domām

Dusmas parasti pavada bezspēcības sajūta, jo zinu, ka cilvēkus, kas tās izraisījuši, parasti mans skatījums neinteresē, un man nekādi neizdosies situāciju mainīt - mēģinot dusmas paust, varu tikai sevi vēl vairāk nogurdināt un saniknot. Tāpēc drošāk un sevi netraumējošāk liekas ļaut dusmām plūst caur sevi, kamēr tās norimst. Tajā pašā laikā tā bieži vien liekas sevis nodošana.

(Reply to this) (Thread)

nu vēl variants ir mentāli no tām nodalīties - vērot, kā tās plūst ķermeņprātā, un saprast, ka tā ir plūsma, kas neesi tu. tā nav sevis nodošana.

(Reply to this) (Parent)