atmiņas par domām

es parasti raudu no dusmām
un rakstu cibā, un tad aizmirstu, jo sākušies kaut kadi nākamie sudi
bērni permanenti izsauc dusmas - ne lielas, bet still. un tad sanāk ieņemt to pozu kā kaķu mammai, kurai kaķēni lēkā pa galvu un viņa rezignēti ļauj, bet plivina asti

(Reply to this)