Comments
es nekad neesmu varējusi saprast - kā tas ir, maigas dabas. nekad tam neesmu ticējusi, un vienmēr to esmu skaidrojusi ar komformismu vai drosmes trūkumu. tomēr visdrīzāk man nav taisnība.
es pat nezinu, kā lai tev atbild. neapšaubāmi, reizēm aiz "maigas dabas" tiek slēpts gan drosmes trūkums, gan klaja nelietība un nespēja uzņemties atbildību. tomēr es te biju domājusi ko citu. mans kaķis, piemēram, ir ļoti maigas dabas, bet tu pamēģini viņam nodarīt pāri, viņš tev rīkli pārgrauzīs. kad vienreiz Juris palika pie manis pa nakti, kaķis mēģināja viņu nogalināt :)
zini, kas ir maiga daba? ārkārtīgi jūtīga redze un dzirde, spēja sadzirdēt intonāciju un spēlēt pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem. nemēģināt ar āmuru salabot rokaspulksteni.
ā. man tas viss piemīt, bet negribas spēlēt līdzi. gribas uzsist ar āmuru, lai beidz būt bailīgs un trausls.
nu bet tu taču tāda neesi viena, kas grib iekārtot pasauli pēc sava prāta. paskaties uz suicu, lielo pasaules pārbūvētāju, lūdzu!
(Reply to this) (Parent)
noteikti piemīt, un to sevī arī nicinu, jo ja grib pasauli iekārtot pēc sava prāta, otra cilvēka sajūtās nedrīkst iedziļināties.
tu sities ar galvu sienā. es neredzu nevienu nopietnu iemeslu, kāpēc būtu jēdzīgi, interesanti, skaisti vai kādā citā veidā vērtīgi padarīt visus drosmīgus un stiprus.
es nesaprotu, kāpēc reducēt dažādību, turklāt tas tāpat ir bezjēdzīgi, to nav iespējams izdarīt.
(Reply to this) (Parent)
nu to visi grib:) bet cilvēks jau nav akmens, ar spēku tādu neizkalsi. ar viltu gan reizēm var. ar mīlestību var. ar maigumu. bet reizēm vajag arī izsist zobus, tikai atšķirt vajag, kuram vajag salauzt žokli, bet kuru - uz rokām nēsāt.
tā ir, jā. bet man ir pārāk strauja daba, lai šo smalko, dziļo, sievišķīgo gudrību īstenotu līdz galam.tāpēc jau esmu drīzāk ipolits.