vai jūs saprotat, kāpēc cilvēkiem ir nepieciešams turēties pie neiespējami negatīviem uzskatiem pašiem par sevi? :
Comments
Tu turies pie negatīviem noliedzošiem uzskatiem par sevi, lai neizietu ārā no drošas vides, ko esi cītīgi gadiem veidojis, sevi pieredzēdams, ievainots un sargādams. Pieķeršanās sev kā personībai. Trūkst plašuma, nav drošības, neesi drošs. Nesaprot nāves tuvumu. varētu vēl turpināt
ā nu jā. diskleimeris - kā atruna - tas vairāk attiecas uz šīs te īpašības pielietojumu attiecībās. no sērijas - guļošu nesit. aizsardzība caur upura tēlu. bet es nezinu.
jā, upuris, upuris. atteikšanās, tas ir tas, kas ir upuris (arī nezinu, bet šobrīd). Atbildības neuzņemšanās par savu dzīvību un atbildību pret citiem. Iet ar plūsmu - mani ietekmē tas, kas notiek apkārt, apkārtējā, pieņemtā un izdaudzinātā (populārā? nenāk vārds) upuris. Sit mani, jo esmu stiprs, jo man ir iemesls, pagātne un apkārtējā vide, kas to abstrahēti aizsargās.
piedod, gribēju piebilst, tas viss vairs neiet cauri, mēs esam veci, diezgan. un vismaz vienu no 100 reizēm ir jāredz.
(Reply to this) (Parent)
terapijas terminos to, šķiet, sauc par drošo piesaisti, kur bērnībā tiek iedota sajūta, ka tu esi pietiekams tāds kāds esi
nu jā, labi. reiz ar kādiem 5 cilvēkiem sākām runāt, kam tad ir tā drošā piesaiste. katrs varēja atcerēties vienu paziņu, kuram, "iespējams ir drošā". ja 90% ir "defektīvi", tad varbūt tomēr tā ir jaunā norma? citiem vārdiem, man ir iebildumi pret terminoloģiju, kas izveido pareizos un nepareizos, saliek viņus hierarhiskās attiecībās - kaut vai ar valodas lietojumu. valoda veido realitāti. tostarp arī paštēlu. bet cita runa protams, ja šis defektīvā outkāsta tēls kaut kādos apstākļos palīdz izdzīvot. man tas tā noteikti ir bijis.
(Reply to this) (Parent)