atmiņas par domām

Daži snobi pat nepamēģinājuši rauc degunu par CBT vai citu psihoterapiju - tas nav arguments pret CBT vai psihoterapiju. Tas ir arguments pret snobiem. Es, personīgi, esmu cietusi no depresijas daudzus gadus. Neesmu gājusi pie psihoterapeita, bet CBT ik pa laikam esmu papētījusi, un tās "pamācības ēzelim" man regulāri palīdz.
Tāpat arī no savas pieredzes zinu, ka sports pret depri palīdz gandrīz vienmēr (sportoju par maz diemžēl). Lai gan pilnībā no depresijas tiku vaļā, kad/jo satiku savu vīru un kad nostabilizējās dzīve - nezinu gan, kādai "skolai" šis trītments pieder. Savukārt meditācija man palīdz tikt galā ar ļoti konkrētām, fiziskām neiroloģiskas slimības izpausmēm, kur dakteris teica, ka "lifestyle changes" visdrīzāk nepalīdzēšot.
Tāpēc, man liekas, ka es saprotu, ko tu gribi pateikt ar visiem šiem ierakstiem "pret" intelektuālo/valodisko domāšanu. Bet, kā jau teicu, nevajag uzreiz gāzties no viena grāvja otrā. Ļoti daudzas probēlmas pasaulē ir tieši no tā, ka cilvēki visu mūžu peld tikai kaislību un emociju vadīti un nedomā. Un cieš gan viņi, gan viņu apkārtējie. Tādā pasaulē teikt, ka cilvēki par daudz valodiski domā? Sorry. Un vispār - valodiskā domāšana taču pamatā lielai daļai mūsu civilizācijas sasniegumu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es nesauktu pacientu, kuram kāda metode nepalīdz, par snobu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tavā komentā bija vārdi NEMĒĢINĀTU cbt, jo tie cbt ieteikumi IZKLAUSĀS tā un šitā. Man tas izklausās pēc snoba, kurš vēl nav pamēģinājis, bet jau zina.

Bet jā, droši vien, ka Aristotelim cbt vai cita psihoterapija nepalīdzētu (not to say, ka viņam tāda bija vajadzīga). Ne visi, kas cieš no garīgām slimībām (un ir "valodiskie"), ir aristoteļi.

(Reply to this) (Parent)