atmiņas par domām

nu, man darba vietā holandē kolēģim smagi saslima sieva un tad darba sapulcē, kamēr viņš pats nebija uz vietas, tika norīkots viņu slepeni novērot, vai kolēģis pats neiet sviestā. man tas likās ļoti pārsteidzoši, jo kāpēc gan nevarēja paprasīt pašam kolēģim, kā viņam iet un kā palīdzēt. radās arī jautājums, vai arī citi un es pati tiekam slepeni 'apsekoti'.

(Reply to this)

es atkal tieši ilgojos pēc līdzjūtīga skatiena u.c., iespējams, neadekvātām draudzības vai rūpju izpausmēm

(Reply to this) (Thread)

jā, es Tevi ļoti saprotu.

(Reply to this) (Parent)

labi, par jonasu piekrītu, bet kāpēc svecītes nolikšana jāinterpretē kā kaut kas "besīgs" un bailēs sakņots. Tas ir veids kā cilvēks otram cilvēkam sūta savu enerģiju, kā nu viņš māk. Nav taču pareizo un nepareizo veidu, kā sūtīt otram loving kindness.

(Reply to this) (Thread)

uzsvars bija uz to, ka citur nav tik daudz cilvēku, kam vajag palīdzēt. dzīvot viņu pašu dzīves. tas nav uzsvars uz to, ka nepareizi vai slikti, mums taču ir daudz līdzjūtības. bet dažreiz, un ar to arī ir saskārušies visi, tevi sauc par nabadziņu pat ja tev ir īstermiņa problēmas, piemēram izrauts zobs. bet protams arī tas ir balstīts tajā, ka daudzi cilvēki nesaprot, kad ir viņiem vajadzētu lūgt palīdzību. un citi viņu lūdz par daudz, pat ja ir tikai izrauts zobs. tā ir vienkārši kaut kāda dinamika, ko es vēroju, es nenosodu, viss čiki.

(Reply to this) (Parent)

Mana pieredze ir tāda, ka cilvēki parasti ļoti atbilstoši un ar atvieglojumu reaģē, ja viņus informē par to, ka ar pašregulāciju viss ir kārtībā un, ja līdzjūtīgais skatiens varētu palīdzēt, tad pateikšu. Tad viņi arī vairs nejūtas spiesti čekot vai likt svecītes, jūtas brīvāk un mierīgāk, kontaktējoties ar tevi arī tad, ja tev ir izrauts zobs. Bez "kas man tagad jādara?"

(Reply to this)