11:26 am:
tikai nesen pieleca, ka "bailes" un "dusmas" biežāk ir nevis akūti, bet hroniski stāvokļi, kuros mierīgi var nodzīvot arī visu dzīvi, galvu izbāžot ārā tikai īpašajos mirkļos (kurus parasti dokumentē feisbukā)
Comments
| From: | iokaste |
Date: | November 20th, 2016 - 11:42 am |
---|
| | | (Link) |
|
Un kur tad paliek melnā un baltā svītra?
| From: | teja |
Date: | November 20th, 2016 - 11:53 am |
---|
| | | (Link) |
|
Šie vārdi manuprāt ir kaut kāda tautpsiholoģija, tukšie nesēji.
bet ir arī īsta vienaldzība, no kuras citi tad kaunina ārā
| From: | teja |
Date: | November 20th, 2016 - 02:24 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Manuprāt nav ne vienaldzības, ne slinkuma, ļoti daudzu lietu, par kurām runā, nemaz nav, tās visas ir bailes vai dusmas kaut kādā formā. Pārsvarā hroniskā.
kā, tavuprāt, varētu saukt stāvokli, kurā citu dusmas un bailes vairs nerezonē ar tavām?
| From: | teja |
Date: | November 20th, 2016 - 03:20 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu man nav sertifikāta, bet domāju, ka jūtu neesamība nozīmē, ka ķermenis ir izslēdzies aiz bailēm kaut ko just. Tipa "bloks". Vismaz ar mani tā notiek. Un to nevar atkausēt vienkārši ar gribu.
| From: | blond |
Date: | November 20th, 2016 - 08:18 pm |
---|
| | | (Link) |
|
1:0 tavā labā.
| From: | pelican |
Date: | November 21st, 2016 - 09:07 pm |
---|
| | | (Link) |
|
un kas tad varētu būt sakāpināts egoisms? vēlme dot tikai sev nevis citiem?
Domāju, ka bailes pazaudēt sevi