atmiņas par domām

manliekas, vardarbīgi komunicē cilvēki, kuri nejūtas pārliecināti par sevi, netic sev, baidās (baiļu agresija, kad labākā aizsardzība ir uzbrukt pirmajam) un cieš no mazvērtības kompleksiem. visdrīzāk paši to neapzinoties.
vecākajai paaudzei tas varētu būtu padomju varas iedzīto baiļu sekas.
lai viņi spētu komunicēt trū nevardarbīgi, viņiem vispirms būtu jāapzinās šī problēma un tad tā jāatrsina. visdrīzāk nevis mehāniski mācoties nevardarbīgu komunikāciju, bet ejot pie terapeita un atrisinot savas iekšējās problēmas.
neesmu satikusi nevienu iekšēji mierīgu, stabilu un nobriedušu cilvēku, kurš komunicētu vardarbīgi (toties esmu satikusi ļoti maz iekšēji mierīgus, stabilus un tiešām nobriedušus cilvēkus), bet empātiju nevar iemācīties mehāniski.

(Reply to this) (Thread)

visu iemācīties nevar, bet kaut ko var iemācīties arī tie ievainotie. vienkārši "labāk uzvesties sabiedrībā", piemēram, iejūtīgākā formā paust kritiku, ievērot distanci un cilvēka cieņu, nelietot eksplozīvus "ad hominem" argumentus, kas momenta maina visu sociālo dinamiku (a la "ar zaķiem par šanci labak nerunāt") u.c.

(Reply to this) (Parent)