atmiņas par domām

Varbūt cenšas būt objektīvi, jo citādi sanāktu tāds prātojums par to, kā ta autoram iet pa dzīvi un kas viņu nez ir piespiedis tā rakstīt kā viņš raksta un te jau var baigās auzās iebraukt. No otras puses, man arī par mūziku sanāk aizdomāties, kāpēc neviens nerunā par laikmetīgās mūzikas valodas skarbumu un tās iemesliem, kas iespējams daļēji ir meklējami "dzīvē".

(Reply to this) (Thread)

ko tu domā ar "skarbumu", šādas kategorijas objektīvi nepastāv, estētisms ir tikpat pretīga lieta, ja nav domas apakšā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

He, nu jā, skarbums ir sensora nevis estētiska kvalitāte, bet nav jau tā, ka tāpēc tā ir izteikti subjektīva.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man liekas skarbuma galvenais uzdevums ir dekonstruēt estētismu. ja mēs redzam mūziku kā mākslu, kuras mērķis ir meklēt patiesību (nevis izklaidēt tautu)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet nu taisnība, ka citreiz arī rodas jautājums "nu cik var dekonstruēt", un tad ideāli nākamais līmenis varētu būt ar pieticīgu, sensori neuzbāzīgu skaistumu vai neglītumu, kur galvenais ir saturs, nevis forma. vai tad tas jau arī nenotiek? tā vismaz notiek citās mākslas jomās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, nākas jau dzirdēt runas par to, ka "cilvēki ir noilgojušies pēc kā vienkārša un nesamākslota". Ko tu domā ar saturu un formu? Man par šiem jēdzieniem vienmēr ir problemātiski runāt, jo kas gan ir mūzikas saturs un forma? Man mūzikas forma ir pavisām reāls parametrs, ko var analizēt, saturs tāpat (ja runa ir par instrumentālo mūziku).

(Reply to this) (Parent)

ar estētismu tu domā "foršus meldiņus"? ko tu domā ar patiesības meklēšanu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar patiesības meklēšanu es domāju cilvēka dvēseles alku un ceļojumu galīgo, abstrahēto mērķi

(Reply to this) (Parent)