es daudzus pēdējos gados esmu ieņēmusi to pozu, ka visiem citiem ir daudz grūtāk nekā man, un visi citi ir vājāki, nabadzīgāki, dzīves apdalītāki un emocionāli traumētāki nekā es, daudz sliktāk panes vienatni, pārmaiņas un trūkumu, un viņiem visiem ir daudz vairāk tiesību žēloties un vajadzīgs vairāk palīdzības, līdzjūtības un naudas, un man ir tam jāvelta sava dzīve. :
Comments
|
hmm. es apzināti balstos uz tādas pašas premisas (jā, tas ir šausmīgi augstprātīgi, bet citādi man ir praktiski neiespējami būt daudzmaz "labam cilvēkam"), bet man no tā neizriet kaut kāda atbildības uzņemšanās. es gribētu ar to iet tikai līdz līdzatkarības robežai.
(Reply to this) (Thread)