Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es parasti par to domāju apmēram tā (pilnīgi nezinātniski, un arī pilnīgi nereliģiski, vnk tā es to saprotu):
-> tipa kaut kāda figņa psihē saiet grīstē kaut kāda reāla iemesla pēc (nu, tur bērns nomirst, darbu zaudē... vai arī vienkārši izlasīji bēdīgu grāmatu vai noskatījies bēdīgu filmu, tie arī ir reāli iemesli) -> psihes stāvoklis maina organisma ķīmiju -> ja psihe pēc kāda pieklājīga, sabiedriski akceptējama laika posma nesaiet normālā stāvoklī, ar zālēm mēģina pabakstīt atpakaļ ķīmiju, cerot, ka psihe paklausīgi nāks līdzi -> reizēm psihe atnāk līdzi
-> kaut kas psihē jau pēc definīcijas ir savādāk nekā citiem, t.i., bērns vienkārši ir piedzimis atšķirīgs un sabiedrībai tas ņeaļo -> tas izpaužas gan uzvedībā, gan ķīmijā -> ja ar uzvedību netiek galā, tad mēģina pabakstīt ķīmiju "tā, kā visiem" un skatās, kas notiks -> reizēm psihe atnāk līdzi (bet, ļoti iespējams, tas ir drīzāk kā atnākt uz pasēdēšanu vēlāk, megatempā pielieties un pēkšņi nonākt tajā realitātē, kurā, izrādās, ir visi pārējie)
bet nez par to "dvēsele slima"
ai mīn garīga slimība medicīniskā izpausmē - tur viss ir skaidrs, cilvēks pats nejūtas labi šeit, šajā personībā, šajā sabiedrībā, un arī sabiedrībai grūti un slinkums ar viņu krāmēties, tāpēc tā ir slimība, kas jāārstē
par dvēseles slimību - nu, ja mēs pieņemam, ka eksistē kaut kas kruts un transcendents, un tāds, kura gaitu neierobežo attiecīgais laiks un kultūra, da ķermeņa individuālās spējas, tad "dvēsele slima" koncepts zaudē saturu, jo tas, kas vienā kultūrā ir pilnīgi slims radījums, citā būs normāls kekss vai garīgās elites pārstāvis. Te drīzāk būtu jāpieņem, ka "dvēsele tiek pārbaudīta"/"dvēsele izcieš karmisko sodu"/"dvēselei nedod pieeju pie tā, ko viņai nevajag" (pasvītrot paša pārliecībai atbilstošo). Un šajā spēlītē atkal ķīmija, tās ēšana vai neēšana, ir tikai daļa no visa, ne pareiza, ne nepareiza.
-> tipa kaut kāda figņa psihē saiet grīstē kaut kāda reāla iemesla pēc (nu, tur bērns nomirst, darbu zaudē... vai arī vienkārši izlasīji bēdīgu grāmatu vai noskatījies bēdīgu filmu, tie arī ir reāli iemesli) -> psihes stāvoklis maina organisma ķīmiju -> ja psihe pēc kāda pieklājīga, sabiedriski akceptējama laika posma nesaiet normālā stāvoklī, ar zālēm mēģina pabakstīt atpakaļ ķīmiju, cerot, ka psihe paklausīgi nāks līdzi -> reizēm psihe atnāk līdzi
-> kaut kas psihē jau pēc definīcijas ir savādāk nekā citiem, t.i., bērns vienkārši ir piedzimis atšķirīgs un sabiedrībai tas ņeaļo -> tas izpaužas gan uzvedībā, gan ķīmijā -> ja ar uzvedību netiek galā, tad mēģina pabakstīt ķīmiju "tā, kā visiem" un skatās, kas notiks -> reizēm psihe atnāk līdzi (bet, ļoti iespējams, tas ir drīzāk kā atnākt uz pasēdēšanu vēlāk, megatempā pielieties un pēkšņi nonākt tajā realitātē, kurā, izrādās, ir visi pārējie)
bet nez par to "dvēsele slima"
ai mīn garīga slimība medicīniskā izpausmē - tur viss ir skaidrs, cilvēks pats nejūtas labi šeit, šajā personībā, šajā sabiedrībā, un arī sabiedrībai grūti un slinkums ar viņu krāmēties, tāpēc tā ir slimība, kas jāārstē
par dvēseles slimību - nu, ja mēs pieņemam, ka eksistē kaut kas kruts un transcendents, un tāds, kura gaitu neierobežo attiecīgais laiks un kultūra, da ķermeņa individuālās spējas, tad "dvēsele slima" koncepts zaudē saturu, jo tas, kas vienā kultūrā ir pilnīgi slims radījums, citā būs normāls kekss vai garīgās elites pārstāvis. Te drīzāk būtu jāpieņem, ka "dvēsele tiek pārbaudīta"/"dvēsele izcieš karmisko sodu"/"dvēselei nedod pieeju pie tā, ko viņai nevajag" (pasvītrot paša pārliecībai atbilstošo). Un šajā spēlītē atkal ķīmija, tās ēšana vai neēšana, ir tikai daļa no visa, ne pareiza, ne nepareiza.